Kādām garšvielām jābūt katrā virtuvē

Mēs visi izmantojam garšvielas, lai ēdiens sanāktu garšīgs un aromātisks. Katrai saimniecei virtuvē ir atsevišķs plauktiņš vai kāda atvilktne, kur glabājas visdažādākās un visneiedomājamākās garšvielas, bet vai katra no mums zina, kādas garšvielas mūsu virtuvē ir visvairāk nepieciešamas un ar kādu ēdienu tās sader kopā?

Par garšvielām tiek uzskatīti dabas izcelsmes produkti, kurus izmanto ēdiena gatavošanas laikā, lai uzlabotu ēdiena smaržu un garšu. Garšvielas, parasti, pievieno ēdieniem ļoti mazās devās, jo tām ir izteikta, specifiska smarža un garša. Pasaulē ir pazīstams milzīgs daudzums dažādu garšvielu, bet ikdienas ēst gatavošanas laikā, mēs izmantojam tikai dažus desmitus no visa milzīgā dabas velšu klāsta.

Garšvielas parasti tiek iedalītas klasiskajās (eksotiskajās) un vietējās. Pie klasiskajām garšvielām pieder: vaniļa, ingvers, krustnagliņas, kardamons, kanēlis, kurkuma, lauru lapas, muskatrieksts, rozmarīns, safrāns, pipari. Pie vietējām garšvielām pieder: sīpoli, ķiploki, pētersīļi, baziliks, selerijas, anīss, koriandrs, majorāns, piparmētras, dilles, ķimenes u. d. c.

Īpašu popularitāti ir iemantojuši garšvielu maisījumi – karijs, hmeli – suneli, adžika u. c.

Garšvielas ir ieteicams uzglabāt sasmalcinātā veidā, stikla traukos, tā, lai tām nepiekļūst gaiss. Vislabāk iegādāties, smalki jo smalki, sasmalcinātas garšvielas, jo daudzas no tām ēdieniem pievieno ļoti mazās devās, dažas minūtes pirms ēdiena pagatavošanas beigām.

Viena no visvairāk izplatītajām garšvielām ir pipari. Kulinārijā tos izmanto gan sasmalcinātā veidā, gan arī graudu veidā. Pipars ļoti labi der kopā ar daudziem ēdieniem un tiek uzskatīts, ka tam piemīt pretmikrobu iedarbība. Sarkanos piparus izmanto daudz retāk nekā melnos, jo tam ir asa, dedzinoša garša un tos parasti pievieno klāt rīsu, dārzeņu vai vistas ēdieniem.

Krustnagliņas ir kaltēti, krustnagliņu koka, pumpuri. Tām ir specifiska smarža un garša – asa un dedzinoša. Krustnagliņas parasti izmanto marināžu, mērču un saldo ēdienu gatavošanā.

Kanēlis – mūžzaļā, kanēļa koka, jauno dzinumu, kaltētā miza. To izmanto mīklas izstrādājumiem, kopā ar augļiem, kā arī dārzeņu un augļu marinādēm. Kanēlis ļoti labi sader kopā ar āboliem, vēl, to izmanto kā garšvielu ēdieniem no jēra gaļas, putnu gaļas un putrām.

Aromātiskais augs- baziliks, tiek izmantots gan svaigs, gan kaltēts. To izmanto gaļas ēdieniem, zivju un dārzeņu ēdieniem, to bieži vien pievieno salātiem un mērcēm. Bazilikam piemīt pret mikrobu iedarbība un tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu.

Lauru lapas ir neaizstājama garšviela gandrīz visu pirmo un otro ēdienu pagatavošanā, dažādu mērču pagatavošanā, kā arī dārzeņu marinēšanā. Lauru lapām ir patīkama, mazliet rūgtena garša. Tās satur fitoncīdus, daudz mikroelementu un tāpēc, lieliski paaugstina imunitāti.

Ingvers tiek uzskatīts par vienu no pirmajām Āzijas garšvielām, kura nokļuva Eiropas virtuvē. Ingvera sakne tiek izmantota gaļas un putnu gaļas ēdienu pagatavošanā, retāk zupu pagatavošanai, dažādu dzērienu un uzlējumu pagatavošanai.

Koriandrs ir īpaši iecienīts uzbeku, tadžiku un kaukāziešu virtuves ēdienu pagatavošanā. Tiek izmantotas gan koriandra sēklas, gan tā zaļumi, kurus pievieno gan dārzeņu, gan gaļas, gan vistas gaļas ēdienos, to pievieno arī piena un skābpiena zupām. Koriandrs ir organismu stiprinošs līdzeklis, tas satur lielu daudzumu A un C vitamīnu, uzlabo vielmaiņu.

Kurkuma ir dzeltenas krāsas pulveris, kurš tiek iegūts sasmalcinot ingveru dzimtas auga sakni. To izmanto zupu, salātu, sautētu dārzeņu pagatavošanai.

Muskatriekstam ir īpašs, savdabīgs aromāts un dedzinoša garša, to, galvenokārt, izmanto konditorejas izstrādājumu pagatavošanai. Muskatrieksts uzlabo vielmaiņu, asinsriti, baro un nostiprina matus.

Ķimenes, pārsvarā, tiek izmantotas sālīšanai un skābēšanai, maizes aromatizēšanai, zupu, sieru, biezpiena un citu piena produktu pagatavošanai. Salātiem kādreiz pievieno ķimeņu jaunos dzinumus.