Ēdiena gatavošanas veidi. Vārīšana.

No ļoti seniem laikiem līdz mūsdienām ir saglabājies ēdiena gatavošanas veids – vārīšana. Arheologi uzskata, ka senie cilvēki, pēc tam kad iemācījās ēdienu gatavot uz uguns un cept pelnos, pēc tam to iemācījās vārīt. Daudzkārtējās arheoloģiskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas beidzot ir noskaidrojušas, ar kādas metodes palīdzību, senie cilvēki vārīja sev ēdienu. Izrādās, ka viņi izmantoja akmeņus, kuriem bija iedobums, tajos viņi ielēja ūdeni un ievietoja produktus, kurus bija paredzējuši izvārīt, apkārt akmenim tika kurināts ugunskurs. Tieši tāpat, vārīšanai tika izmantoti arī ugunskurā sakarsušie akmeņi, kurus pēc tam ievietoja no koka izgrebtos traukos, kuri pirms tam bija piepildīti ar ūdeni.

Kulinārijas grāmatās raksta, ka par vārīšanu tiek saukts process, kura laikā tiek gatavots ēdiens jebkurā šķidrumā vai tvaikos, izņemot eļļu. Visbiežāk šis šķidrums ir ūdens, dažreiz piens vai sula.

Ēdiena vārīšana ir viens no tradicionālākajiem ēdiena gatavošanas veidiem. Tādā veidā tiek gatavotas zupas, kompoti, vārīti dārzeņi, augļi, zivis, gaļa, u. c. Šī metode ir starpposms augļu, dārzeņu un gaļas konservu pagatavošanas procesā. Mūsdienās eksistē vairāki, šīs metodes veidi: tradicionālā metode, ātrā vārīšanas metode, aukstā vārīšana, tvaicēšana un sautēšana.

Tradicionālā metode

To izmanto ikdienā, lai pagatavotu pirmos, dažreiz arī otros ēdienus. Lai izvārītu produktus, ir nepieciešams tos laicīgi sagatavot un ievietot aukstā vai karstā ūdenī (dārzeņus, augļus, sēnes vai gaļu), pārējās sastāvdaļas, atkarībā no izvēlētā ēdiena, tiek pievienotas gatavošanas procesa laikā, atkarībā no tā, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai tās izvārītos.

Tiek uzskatīts, ka gatavojot pirmos ēdienus un kompotus, nepieciešamos produktus, labāk ir ievietot aukstā ūdenī (tāpēc, ka tad visi vitamīni paliks buljonā), lai pagatavotu otros ēdienus no dārzeņiem un graudaugiem, tos labāk ir ievietot karstā ūdenī, tāpēc, ka vitamīni tad saglabāsies produktos.

Ēdienu, parasti vāra uz lēnas uguns. Produktiem, kurus ir paredzēts vārīt, ir jābūt apņemtiem ar nelielu daudzumu ūdens, lai saglabātu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu.

Ātrās vārīšanas metode

Pagājušā gadsimta, 30. gados plaši izplatīta tika ātrās vārīšanas metode ātri vārāmajos katlos. Šī metode tiek bieži izmantota gaļas vārīšanai, dārzeņu, kā arī zivju un gaļas konservu pagatavošanai mājas apstākļos.

Aukstās vārīšanas metode.

1977. gadā, Zviedrijā, pēc ilgiem zinātnieku pūliņiem tika izgudrots agregāts, lai varētu pagatavot ēdienu aukstā ūdenī. Kopš tiem laikiem, zviedri šo elektroierīci izmanto, lai pagatavotu ēdienu lielos daudzumos – slimnīcām, skolām, u. t. Ēdiena pagatavošanai tiek izmantots auksts ūdens, tāpēc tajā saglabājas maksimālais vitamīnu daudzums.

Tvaicēšana. Tiek uzskatīta par vienu no labākajiem ēdiena pagatavošanas veidiem. Tvaicējot gatavo dārzeņus, izstrādājumus no mīklas, biezpiena, ēdienus no gaļas. Piemēram, mums visiem labi zināmas ir tvaicētas kotletītes un tefteļi. Tvaicēšanas metode vēl ļoti laba ir arī tāpēc, ka ir saudzīga attiecībā pret kuņģi.

Vārīta ēdiena labās īpašības

Sāksim ar to, ka pirmie ēdieni ir noderīgi gandrīz jebkuram no mums, arī tiem, kuri vēlas iegūt ideālu svaru. Francūži, šādos gadījumos iesaka ēst veģetārās zupas. Šķidrums kuņģī rada sāta sajūtu, nepārslogojot to. Pirmos ēdienus iesaka ēst tiem cilvēkiem, kuriem ir kuņģa – zarnu trakta saslimšanas. Zupas, putras, vārīta liesa gaļa ir galvenie, diētiskie pamatēdieni, kuri ir nepieciešami visiem, kuri rūpējas par savu veselību.

Uzmanību! Katram ēdiena pagatavošanas veidam ir arī savas negatīvās puses. Daudzi uzskata, ka vārīšanas metode nav derīga ēdiena pagatavošanai, tāpēc, ka 70% sairst C vitamīns un 40% sairst B grupas vitamīni.