Dārzeņu konservēšanas metodes

Vasarā svaigus, vitamīniem bagātus dārzeņus un citas dārza veltes var baudīt ikviens. Pat tiem, kam nav iekops savs sakņu dārziņš, ir iespējams iegādāties visdažādākos augļus, ogas un dārzeņus vietējos tirgos vai no zemniekiem. Diemžēl svaigas, bioloģiskas dārza veltes saglabāt visu gadu nav iespējams. Dārzeņi tomēr ir dzīvi organismi, kas ar laiku sāk bojāties. Par laimi, ir veidi, kā mēs dažnedažādus pārtikas produktus varam iekonservēt un baudīt tos visu gadu. Šeit būs dažādas konservēšanas un uzglabāšanas metodes, lai veselīgos dārzeņus varētu baudīt visu gadu, ne tikai sezonā.

Sālīšana
Viena no populārākajām produktu uzglabāšanas metodēm ir sālīšana. Tajā kā galvenais konservants tiek izmantots sāls, kas iesūcas produkta audos un kavē dažādu mikroorganismu attīstību. Ja sāls šķīdums ir stiprāks par 15%, pienskābās attīstība pilnībā izbeidzas un produkti šādā veidā var glabāties pat vairākus gadus. Šis konservēšanas veids ir ļoti vienkāršs – noteiktās proporcijās tiek sajaukti konservējamie produkti ar sausu sāli , kam tiek pieliets ūdens vai arī jau sagatavotu sālsūdeni. Uzmanība jāpievērš sāls tīrībai, jo dažādu minerālu piemaisījumi var izmainīt garšas nianses. Šīs konservēšanas metodes lielākais mīnuss ir izteiktās garšas un struktūras atšķirības, proti, sālīti produkti ļoti atšķiras no svaigiem un arī uzturvērtības ziņā vairs nav tik vērtīgi. Sālītas visbiežāk tiek dažādas sēnes, gurķi, kabači un citi dārzeņi.

Marinēšana
Ļoti bieži tiek izmantota arī tāda konservēšanas metode kā marinēšana. Marinēšanā konservējošais elements ir etiķskābe. Marinādes stiprumi var būt ļoti dažādi, atšķirībā no etiķskābes koncentrācijas. Marinēšanai ir nepieciešams sāls, cukurs, etiķis un dažādas garšvielas un garšaugi. Visbiežāk izmantotie garšaugi ir pipari, virces, sinepju sēklas, lauru lapas, dilles u.c. Marinādes var būt visdažādākās, mainot gan sāls un cukura proporcijas, gan marinādes gatavošanas gaitu. Līdzīgi kā sālot, arī marinējot, ievērojami mainās produktu garša un uzturvērtība. Visbiežāk tiek marinēti gurķi, sēnes, dažādi sakņu augi utt.

Kaltēšana
Kaltēšana ir viens no vissenākajiem produktu uzglabāšanas veidiem. Izmantojot šo metodi netiek pievienots konservējošais elements, kas samazina mikroorganismu aktivitāti, bet gan vienkārši tiek no produkta izvadīts ūdens. Produktos, kur ir mazāk nekā 14% ūdens, mikroorganismi nevar vairoties un attīstīties. Kaltēšana notiek visdažādākajos veidos. Visvienkāršākais ir sagrieztu produktu izklāšana uz virsmas, sausā vietā. Mūsdienās gan ir pieejami speciāli kaltēšanas aparāti, kuros produktus iespējams izkaltēt daudz ātrāk, turklāt, saglabājot lielu daļu vitamīnu un citu vērtīgo vielu. Kaltētas visbiežāk tiek sēnes un ogas. Tāpat kaltē arī tējas un garšaugus.

Saldēšana
Metode, kas vislabāk ļauj saglabāt produktu labās, vērtīgās īpašības ir saldēšana. Saldējot produkti vienkārši tiek uzglabāti ļoti zemā temperatūrā, kur mikroorganismu vairošanās ir neiespējama. Produkti vienkārši ir jāievieto saldētavā un tur jāglabā līdz rodas nepieciešamība tos izmantot. Ir pieejami speciāli saldēšanas trauki un maisiņi, taču saldēt produktus var arī parastos, plastmasas traukos. Saldēt var gandrīz jebkurus augļus, dārzeņus, ogas, garšaugus un pat sēnes. Pēc atsaldēšanas produktu struktūra un garša var mazliet mainīties, bet vērtība paliek gandrīz tieši tāda pati kā svaigiem produktiem.