Diētiskie salāti

Diētiskos salātus var pagatavot no dārzeņiem, augļiem, zaļumiem, pākšaugiem, sēnēm un jūras produktiem. Dārzeņus var izmantot gan svaigus, gan konservētus, tos var arī vārīt, cept cepeškrāsnī vai tvaicēt.

Pievienot diētiskajiem salātiem majonēzi nav ieteicams, tāpēc, jums ir lieliska iespēja eksperimentēt ar daudzveidīgajām salātu mērcēm, kuras var gan nopirkt, gan pagatavot pašiem un kuras būs daudz noderīgākas par trekno majonēzi. Dotajā variantā, vislabākais risinājums ir augu vai olīveļļa kopā ar citrusaugļu sulu un aromātisko garšvielu piedevu. Ja, jūs vēlaties, lai salātu mērcīte ir asāks, varat tai pievienot sasmalcinātu ķiploku. Mērces pagatavošanai var izmantot arī eļļu kopā ar daudzveidīgajiem etiķiem. Ja tādai salātu mērcei vēl pievienosiet klāt medu vai sinepes, tad jums sanāks tāda mērce, kā vislabākajos restorānos.

Diētiskie salāti ir lieliska iespēja pagaršot kaut ko jaunu, nostiprināt imunitāti, bagātināt savu organismu ar vitamīniem, atbrīvoties no liekajiem kilogramiem un savest kārtībā vielmaiņu. Nevajag baidīties, ka dažādu produktu aizliegums, neļaus jums pagatavot sātīgus salātus, tādus, kādus jūs bijāt pieradis gatavot pirms tam. Pupas, zirņi, lēcas ir lielisks olbaltumvielu avots, kurš uztura vērtības ziņā var droši var sacensties ar dzīvnieku valsts olbaltumvielām, sēnes palīdzēs jums saglabāt sāta sajūtu ilgu laiku, tāpēc, ka tām ir augsta uzturvērtība. Nebaidieties diētiskajiem salātiem pievienot klāt riekstus, tie ne tikai piešķirs jūsu ēdienam īpašu garš., bet arī padarīs tos daudz sātīgākus un veselīgākus.

Lauku salāti

  • Kartupeļi – 3 gab
  • Marinēti gurķi – 2 gab
  • Skābēti kāposti
  • Zaļie lociņi
  • Augu eļļa

Kartupeļus ar visu mizu novāra, atdzesē un notīra. Sagriež lielos gabalos. Bļodā sajauc kartupeļus, salmiņos sagrieztos gurķus un kāpostus, apmaisa un pievieno augu eļļu. Liek salātu traukā, virsū uzber sagrieztos lociņus.

Pupiņu salāti

  • Sarkanās pupiņas – 100 gr
  • Korejas burkānu salati– 100 gr
  • Sīpols – 1 gab
  • Dilles – 1 saišķītis
  • Augu eļļa – 3 ēdamkarotes
  • Sāls – pēc garšas

Pupiņas iemērc ūdeni un pa nakti ieliek ledusskapī. No rīta izvāra un atdzesē. Sīpolus smalki sagriež un apcep eļļā. Bļodā sajauc pupiņas un Korejas burkānu salātus, pievieno apceptos sīpolus un smalki sagrieztās dilles. Apmaisa, pievieno sāli, liek bļodā un rotā ar zaļumiem.

Pupiņu – kartupeļu salāti

  • Sarkanās pupiņas – 50 gr
  • Kartupeļi – 2 gab
  • Marinēti gurķi – 2 gab
  • Bietes – 1 gab
  • Burkāni – 1 gab
  • Augu eļļa3 – 4 ēdamkarotes
  • Sāls – pēc garšas

Pupiņas iemērc un atstāj iemērktas uz nakti. Nākamajā dienā izvāra un atdzesē. Izvāra kartupeļus, bietes un burkānus, atdzesē un notīra, sagriež kubiciņos, ieliek bļodā, pievieno kubiciņos sagrieztus gurķus, pievieno pupiņas, apmaisa un pievieno eļļu.

Burkānu – ābolu salāti ar zaļumiem

  • Vidēji burkāni – 2 gab
  • Ābols – liels, 1 gab
  • Pētersīļi – 50 gr
  • Sezama sēklas – 2 ēdamkarotes
  • Augu eļļa vai olīveļļa – 2 ēdamkarotes
  • Citrona sula – ¼ glāzes
  • Ābolu etiķis – 1 ēdamkarotes
  • Sāls – 1 tējkarote
  • Cukurs – 1 ēdamkarote, bet var arī nelikt
  • Ķiploks – 1 daiviņa
  • Valti melni pipari – ½ tējkarotes.

Sezama sēklas, regulāri maisot, apcep, aptuveni, 3 – 5 minūtes, kamēr tās paliek gaiši brūnas un sāk aromātiski smaržot. Kopā sajauc sarīvētus burkānus, smalkos gabaliņos sagrieztu ābolu, apceptās sezama sēklas un sagrieztos zaļumus. Citrona sulu saputo kopā ar etiķi, sāli, cukuru, pipariem un sasmalcināto ķiploku. Iegūtajam maisījumam lēnām pievieno eļļu, visu laiku turpina putot. Iegūto mērci pievieno salātiem un rūpīgi tos apmaisa.

Patiesība par burkāniem

Mēs visi, tik ļoti esam pieraduši pie burkānu lietošanas, ka uztveram to kā pašu par sevi saprotamu un nemaz aizdomājamies par to, ka burkāni ir ne tikai vitamīnu un organismam noderīgu vielu avots, bet arī dārzenis, kuram ir izcilas brīnumspējas. Kādas? To uzzināsiet lasot tālāk mūsu rakstu!

  • Sāksim ar to, ka burkāni ir vieni, no vissenākajām dārzeņiem. Burkānu paliekas tika atrastas jau akmens laikmeta izrakumos.
  • Burkānu dzimtene ir Afganistāna. Senajos laikos, tas bija viengadīgs augs ar tievām un ne visai saldām saknēm, bet ar laiku, tas izmainījās līdz nepazīšanai, pārvērtās par divgadīgu augu ar dziednieciskām īpašībām.
  • Burkāni, ne vienmēr ir bijuši oranžā krāsā, līdz 17. – 18.gadsimtam eiropieši audzēja baltus, melnus , violetus un zaļus burkānus. Tādus burkānus, kādus mēs esam pieraduši lietot tagad, sāka audzēt 17.gadsimtā Holandē. Oranžā krāsa ir karaļu krāsa un lai iegūtu tādu, holandiešu selekcionāri pūlējas aptuveni 200 gadu. Oranžie burkāni kļuva vispopulārākie, bet mūsdienās atkal sāk parādīties interese par daudzkrāsainajiem burkāniem un daudzu lielveikalu plauktos, mēs atkal varam ieraudzīt šo dārzeni vairākās krāsās.
  • Senajā Romā, burkāni tika uzskatīti par spēcīgu afrodiziaku, kurš paaugstina vīriešu potenci un palīdz atbrīvoties sievietēm.
  • Burkāniem ir bagāts ķīmiskais sastāvs, 100 gramu burkānu satur: aptuveni 88% ūdens, 1,2 grami olbaltumvielu, 0,1 gramu tauku un gandrīz 10 gramus ogļhidrātu. Burkāni satur pektīnu, šķiedrvielas un organiskās skābes, tajos ir daudz B8 vitamīna, beta – karotīna. Karotīns ir dzelteni – oranžs augu pigments, kurš ir sastopams 4 formās. Visnoderīgākā forma mūsu organismam ir beta – karotīns, tas ir lielisks antioksidants, tas novērš priekšlaicīgas novecošanas pazīmes, samazina sirds slimību risku un kataraktas risku. Beta – karotīns ir nepieciešams cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar lielu redzes slodzi.
  • Burkāni satur B1,B2, B3, B9, C un E vitamīnus, tajos ir daudz mikroelementu: kālija, kalcija, magnija, nātrija, fosfora, dzelzs, joda, kobalta, vara, fluora, nātrija un cinka. Vidēji, 100 gramu burkānu satur aptuveni 39 kilokalorijas, no burkānu sēklām iegūst ēterisko eļļu, kuru plaši pielieto dziedniecībā.
  • Visas, augstāk aprakstītās īpašības, padara visparastāko burkānu par augstvērtīgu pārtikas produktu un lielisku kosmētisko produktu.
  • Mūsdienu zinātnieki arī apliecina “oranžā karaļa” labās īpašības. Vitamīns A, kurš veidojas no beta – karotīna, palielina organisma aizsargspējas cīnīties ar infekcijām un nelabvēlīgo ārējās vides ietekmi.
  • Jāpiemin, ka burkāns ir arī viens no garšīgākajiem dārzeņiem.

Vai atceraties, kā bērnībā ēdāt rīvētus burkānus ar cukuru? Arī tagad jūs varat pagatavot lieliskus ēdienus, kuru sastāvā ir burkāni. Piemēram, dāmu salāti.
Sastāvdaļas:
3 – 4 burkāni
75 – 100 žāvēto plūmju vai aprikožu
50 gr jebkuru riekstu
Eļļa, krējums ar mazu tauku saturu vai saldais krējums.
Pagatavošana:
Burkānus sarīvē uz rupjās rīves, pievieno mazliet cukura, ar rokām saberž, lai parādās sula. Sagriež žāvētos augļus, sasmalcina riekstus, sajauc ar burkāniem. Pievieno eļļu vai krējumu.

Kā klāsim galdu Ziemassvētkos?

Kā lai Ziemassvētkos pasniedz vakariņas, lai tās tik tiešām radītu svētku noskaņojumu? Izrādās, ja zina kā to darīt, tas nemaz nav sarežģīti. Lai izrotātu galdu, nevajag to visu, piebāzt pilnu ar šķīvjiem uz kuriem būs dārgas delikateses, pietiks ar to, ja jums ir laba gaume un kaut mazliet fantāzijas.

Lai vakariņas, tik tiešām, radītu svētku sajūtu, vajag pareizi noformēt galdu, bet lai to izdarītu, īpaši daudz, nekas nav vajadzīgs.

Sāciet galda servēšanu ar galdautu. Priekšroku dodiet baltiem galdautiem ar rakstiem, tādā paša tonī iegādājieties arī salvetes.

Pacentieties noformēt galdu noteiktā krāsu gammā, lai tas izdotos, izmantojiet divas pamatkrāsas, piemēram, baltu un sarkanu, baltu un zilu, vai sarkanu un zaļu, u. t. t. Sameklējiet pieskaņotus traukus, tiem toņiem, kurus izvēlējāties, galdautam, salvetēm un galda dekoriem arī jābūt tādos pašos toņos.

Lai radītu īpašu svētku noskaņojumu, galda vidū vajag novietot kompozīciju no egles zariem. Lai to izdarītu, jūs varat izmantot egles zariņus, no kuriem varat izveidot vainagu. Egļu vainagu var izrotāt ar čiekuriem, mazām egles mantiņām žāvētiem augļiem, sausiem ziediem, u. c. Tāda kompozīcija, piešķirs īpašu svētku noskaņojumu.

Lai piešķirtu svētkiem vairāk svinīguma, varat galda servēšanai izmantot metāla priekšmetus, piemēram, tas var būt skaists trauks priekš augļiem vai spainītis priekš ledus.

Tukšos šķīvjus, pirms vakariņu pasniegšanas, var izrotāt ar mazu egles zariņu, ar čiekuru, miniatūru egles mantiņu vai svecīti, kura ir ievietota metāla svečturī. Vēl varat skaisti salocīt linu salveti, noformēt to ar lentu un novietot šķīvja centrā.

Pa visu galdu var novietot mazas eņģeļu figūriņas un apelsīnus vai mandarīnus, kuru miziņā jau laicīgi ir ievietotas krustnagliņas vai vaniļas pāksts. Šajā gadījumā, jūsu svētki būs ne tikai skaisti, bet arī smaržīgi.

Ziemassvētki, tiek uzskatīti par visbrīnumainākajiem svētkiem, tāpēc būs ļoti skaisti, ja jūs savu galdu rotāsiet ar neskaitāmi daudz dekoratīvajām svecēm. Tās var novietot starp ēdieniem vai arī novietot visas vienā vietā. Ļoti skaisti izskatīsies arī peldošas sveces, kuras var ievietot stikla traukā ar ūdeni.

Vakariņu laikā var izmantot ļoti maz elektriskā apgaismojuma, bet uzsvaru likt uz sveču gaismu.

Par galveno Ziemassvētku ēdienu tiek uzskatīts cepetis (te nu katrs izvēlas to, kas viņam vislabāk garšo). Arī salātus un uzkodas, katrs gatavo pēc savas izvēles, bet noteikti tādus, kuri garšo vislabāk. Bet, ēdiena pasniegšanas veidu būtu vēlams mainīt un padarīt mazliet neparastāku. Piemēram, salātus var pasniegt egles formā, bagātīgi apbērt ar dillēm, bet no granātābola sēkliņām izveidot salātu eglītei miniatūrus rotājumus. Vēlams, būtu izrotāt visus ēdienus ar zaļumiem vai no dārzeņiem veidotiem rotājumiem. Jūs jau laicīgi varat internetā sameklēt informāciju, kā to izdarīt vislabāk, kā arī smelties idejas svētku ēdieniem. Pacentieties katru ēdienu izrotāt tā, lai tas izskatītos neparasti un efektīvi.

Lai svētku vakariņas izdotos, ir vajadzīgs mazliet izdomas un liela vēlme radīt svētku sajūtu.

Ar kādiem ēdieniem sagaidīsim Gaiļa gadu?

Daudziem no mums, kad iedomājamies nākamā gada simbolu – Gaili, droši vien uzlabojas garastāvoklis. Lai, tas pavadītu mūs visu nākamo gadu – mēs varam izcept fantastiski garšīgu pīrāgu “Gailītis”.

Mīklas recepte ir universāla, tā lieliski der gan cepumiem, gan pīrāgiem. Mīkla sanāk mīksta, irdena, labi tur formu un kā jau visi smilšu mīklas izstrādājumi, labāk garšo nākamajā dienā.

Sastāvdaļas:

Milti – 450 grami
Cukurs – 90 grami
Olas – 1 gab
Sviests – 150 grami (82%)
Krējums – 100 grami (25%)
Vaniļas cukurs – 1 šķipsniņa
Sāls – 1 šķipsniņa
Džems – 2 ēdamkarotes
Mandarīna mīkstums – ½ gab
Pūdercukurs – 2 ēdamkarotes
Cepamais pulveris – 1 tējkarote.
Porciju skaits – 8.

Pagatavošana:

Sagatavojiet visas nepieciešamās sastāvdaļas. Izsijājiet miltus kopā ar cepamo pulveri. Sviestam ir jābūt istabas temperatūrā.

Sajauciet mīklu

Sadaliet mīklu divās daļās, katru daļu izrullējiet aptuveni 1,5 cm biezumā. Novietojiet uz mīklas, pirms tam, no cepamā papīra, izgrieztu gaiļa formas šablonu, apvelciet, ar asu nazi šablonu. Tieši tāpat izdariet arī ar otro mīklas gabalu – uzlieciet šablonu un apvelciet ar nazi.

Pildījums

Notīriet mandarīnu un attīriet no baltumiem. Uzklājiet džemu un sasmalcinātu mandarīna mīkstumu uz vienas no gaiļa figūrām (līdz pašām malām nevajag, aptuveni 1 cm ir jāatstāj bez pildījuma).

Lieciet virsū otro gaiļa figūru, piespiediet malas. No pāri palikušās mīklas, izgrieziet spārnus un acis, piestipriniet pie gaiļa figūras.

Uzsildiet cepeškrāsni līdz 180 grādiem, cepiet pīrāgu aptuveni 25 – 30 minūtes, bet orientējieties pēc savas cepeškrāsns cepšanas īpatnībām.

No pāri palikušā mīklas varat izgriezt cepumus, piemēram, eglīšu formā.

Gatavo pīrāgu atdzesējiet un apberiet ar pūdercukuru. Gaiļa sekstes kontūru, var skaisti apvilkt ar džema kārtiņu, bet actiņas vietā, ievietot mazu šokolādes gabaliņu.

Svētku galdam lieliski derēs arī uzkoda “Olas ar ikriem”.

Tās ir ļoti garšīgas, tās var ātri pagatavot un izskatās, tās arī ļoti skaisti. Olas var pildīt ne tikai ar ikriem, bet arī ar kausēto sieru vai pastēti.

Pagatavošana:

Kaut ko līdzīgu, droši vien, katrs no mums jau ir gatavojis svētku galdam. Par pildījumu var izmantot dažādus produktus, bet šodien mēs esam nolēmuši eksperimentēt un pastāstīt jums, kā var pagatavot pildītas olas ar Aļaskas polloka (mintaja) ikriem un kausēto sieru. Pildījumam var pievienot mazliet majonēzes, olu dzeltenumus un ķiploku.

Sastāvdaļas:

Olas – 5 – 7 gab
Ikri – 50 gr (var izmantot jebkurus citus, smalkus ikrus)
Kausētais sieriņš – 1 gab
Ķiploki – 1 – 2 daiviņas
Majonēze – pēc garšas
Olīvas – pēc garšas
Sāls, pipari – pēc garšas.

Vāram olas u ļaujam tām pilnībā atdzist. Lai olas varētu labi notīrīt, pēc vārīšanas uzreiz aplejiet tās ar aukstu ūdeni.
Pēc tam, kad olas ir atdzisušas, notīriet tās un sagrieziet uz pusēm.

Izņemam dzeltenumus un izgriežam mazliet dziļākus olu baltumus, lai tur varētu ielikt vairāk pildījuma.

Ar dakšiņu saspaidām olu dzeltenumus un izgrieztos baltumus, masai ir jābūt viendabīgai.

Pievienojam sarīvētu kausēto sieriņu un sasmalcinātu ķiploku.

Pašas beigās pievienojam ikrus un majonēzi. Masai ir jābūt viendabīgai, tāpēc ļoti rūpīgi to samaisiet. Majonēzi, piparus un sāli pievienojiet pēc garšas.

Iegūto masu sapildiet olās, izrotājiet. Ja jums garšo, tad varat tās izrotāt ar olīvām.

Mērces gaļas ēdieniem

Mērces, daudzos ēdienos, ir viena no galvenajām sastāvdaļām, piemēram, salātos, pasniedzot picu vai pastu. Nav nozīmes, kāda tā būs, maiga krējuma mērce vai pikanta tomātu mērce, tās garšo visiem. Bet, mērces, kuras tiek pasniegtas pie gaļas ēdieniem – it īpaši. Gaļas ēdienus nav pieņemts pasniegt “sausus” – tas skaitās slikts tonis. Visdažādākās mērces, ir spējīgas piešķirt gaļas ēdieniem jaunas, vēl nebijušas garšas nokrāsas.

Kas ir vissvarīgākais gatavojot gaļas mērci? Garša! Tai jābūt izteiktai un tajā pašā laikā arī delikātai, tās garša nedrīkst nomākt ēdiena aromātu. Laba mērce pavada “galveno ēdienu”, pasvītro tā labās īpašības. Francūži uzskata, ka labs pavārs, ar mērces palīdzību, var noslēpt ēdiena nepilnības. Kādreiz, arī tādos gadījumos, mērcei ir nozīme, bet visvairāk, to tomēr izmanto lai pasvītrotu galvenā ēdiena labās īpašības.

Daudzi cilvēki, uzskata, ka izsmalcinātas mērces, pagatavot mājas apstākļos nav iespējams. Ir iespējams, ka mērču pagatavošana var būt saistīta ar dažām grūtībām, bet tas nenozīmē, ka mājās jūs nevarēsiet pagatavot garšīgu gaļas mērci.

Pirmkārt, izmantojiet tikai kvalitatīvas un svaigas sastāvdaļas. Izvēloties, kādu mērci gatavosiet, jāņem vērā no kādas gaļas būs gaļas ēdiens. Treknai gaļai, vislabāk, derēs, saldskābās mērces, kuru pamatā ir dzērvenes, plūmes, ķirši, jāņogas, etiķis vai citrona sula. Liesa gaļa, labi saderēs kopā ar krējuma, saldā krējuma, sinepju vai tomātu mērcēm. Pamatu mērcei – buljonu, var gatavot iepriekš un uzglabāt ledusskapī. Gatavojot mērci, atcerieties, ka proporcijas ir ļoti svarīgas.

Dzērveņu mērce

Sastāvdaļas:
Dzērvenes – 500 gr
Neliels sīpols – 1 gab
Cukurs – 300 gr
9% ābolu etiķis – 150 ml
Ūdens – 1 glāze
Kanēlis – 1 šķipsniņa
Sāls un melnie pipari – pēc garšas.

Pagatavošana

Dzērvenes un smalki sagrieztus sīpolus ievietojiet katliņā, aplejiet ar glāzi ūdens un uzvāriet. Apsedziet katliņu ar vāku un sautējiet ogas, uz lēnas uguns, aptuveni 10 minūtes. Tad masu sablenderējiet, pievienojiet tai ābolu etiķi, sāli, piparus un kanēli. Masu vajag uzvārīt un vārīt tik ilgi, kamēr tā iegūst viendabīgu konsistenci. Pirms pasniegšanas atdzesēt.

Šī mērce ir lieliska alternatīva majonēzei vai kečupam. Skābās dzērvenes lieliski der dažādu mērču pagatavošanai, kuras var pasniegt kopā ar gaļu, putnu gaļu vai zivīm. Šīs mērces garša ir ļoti bagāta un sabalansēta. Tās biezums tiek panāks ar vārīšanu, vai arī ar kartupeļu cietes vai miltu piejaukšanu. Dzērveņu mērce, bez šaubām, piešķirs jebkuram gaļas ēdienam lielisku garšu, kā arī ļaus pārsteigt radus un draugus. Dzērveņu mērce, ir ne tikai ļoti garšīga, bet arī ļoti skaista. Tās piesātinātā tumši – sarkanā krāsa un saldskābā garša nevienu neatstās vienaldzīgu un piešķirs jūsu svētku mielastam īpaši svinīgu noskaņojumu. Dzērveņu mērce, var tikt pasniegta pie jebkura veida gaļas – ceptas, sautētas, vārītas vai arī pie cepeša. Mērce, kā jau jūs pamanījāt, tiek gatavota no minimāla produktu daudzuma u ļoti īsā laikā, satur maz kaloriju un ir universāla – to var pasniegt pie putrām, pankūkām, saldējuma un citiem desertiem. Dzērveņu mērce ir spējīga lieliski aizstāt ievārījumu.

Rudens – ābolu laiks

Klāt ir rudens, ar savu milzīgo smaržu un garšu daudzveidību. Ne par velti saka, ka rudentiņš – bagāts vīrs, jo viņš mums dāvā neskaitāmi daudz dabas velšu. Viena, no tādām dabas veltēm ir āboli, kurus varam baudīt visdažādākajos veidos. Tad, kad pēc sirds patikas esam mielojušies ar augļiem svaigā veidā, tad sākam lūkoties arī pēc dažādām, interesantām receptēm, kuras varētu izmantot, lai iepriecinātu un pārsteigtu gan savus tuvos un mīļos cilvēkus, gan radiniekus, gan draugus un paziņas.

Maigs ābolu biezenis ar iebiezināto pienu.

Tas ir neaprakstāmi maigs ābolu biezenis, kurā fantastiski labi sader kopā ābolu un piena garša. Šo ābolu biezeni var izmantot gan kā desertu, gan kā pildījumu pīrāgiem, kūkām un tortēm.

Sastāvdaļas:
Āboli – 2,5 kg
Cukurs – 100 gr
Iebiezinātais piens – 0,5 bundžiņas
Ūdens – 0,5 glāzes
Vaniļas cukurs – pēc garšas.

Ābolus notīrām, izņemam serdi un sagriežam gabaliņos. Katliņā ielejam ūdeni un ieberam ābolus, liekam uz mazas uguns, apsedzam ar vāku un sautējam, kamēr tie ir mīksti, aptuveni 25 – 30 minūtes. Pēc tam, kad āboli ir izsautējušies mīksti, ar blendera palīdzību sablenderējam tos viendabīgā masā. Iegūtajam biezenim klāt pievienojam cukuru, rūpīgi samaisām, liekam uz mazas uguns un uzvārām. Tiklīdz, ābolu biezenis ir uzvārījies, uzreiz, pievienojam tam klāt iebiezināto pienu un rūpīgi maisot, lai novērstu piedegšanu, uzvārām vēlreiz. Karstu ābolu biezeni lejam sterilizētās burciņās un aizvākojam. Recepte ir ļoti vienkārša, bet garša fantastiska – izmēģiniet.

Torte ar āboliem un iebiezināto pienu

Receptes sastāvdaļas ir paredzētas vienai personai.

Sastāvdaļas pildījumam:
Cukurs – 50 gr
Āboli – 4 gab
Vaniļas cukurs – 1 paciņa
Sviests – 50 gr.
Sastāvdaļas tortes pamatnei:
Milti – 200 gr,
Ūdens – 6 ēdamkarotes
Sāls – 1 šķipsniņa
Olas – 1 gab
Vārīts iebiezinātais piens – 1 bundžiņa
Sviests – 150 gr.
Gatavojam mīklu.

Sasmalcinām sviestu un izveidojam no tā un miltiem smalkas drumstalas. Laicīgi uzsildām cepeškrāsni līdz 200 grādiem Celsija. Miltiem pievienojam klāt sešas ēdamkarotes ledus auksta ūdens. Saveļam mīklu kamolā, tad izrullējam un liekam formā, sadurstām ar dakšiņu. Liekam uz 15 minūtēm cepties, ja mīkla uzpūšas, tad, kad tā ir atdzisusi piespiežam to ar roku.

Gatavojam pildījumu. Beram cukuru uzkarsētā pannā un gaidām, kamēr tas sāks kust. Tad, kad no cukura ir izveidojusies brūna karamele, ielejam karstu ūdeni un samaisām, mums ir jāiegūst masa, kura līdzinās karameļu sīrupam. Sīrupā ievietojam notīrītus, gabaliņos sagrieztus ābolus, pievienojam vaniļas cukuru. Uz lēnas uguns sautējam tik ilgi, kamēr āboliem parādās sula un pilnībā iztvaiko. Kad ābolu sula ir iztvaikojusi, tad pievienojam sviestu un atkal sautējam tik ilgi, kamēr viss šķidrums ir iztvaikojis. Izlejam vārīto iebiezināto pienu un sajaucam ar divām olām. Ābolus liekam uz tortes pamatnes, virsū lejam iebiezināto pienu. Cepam 170 grādu temperatūrā aptuveni 40 minūtes. Kad torte ir atdzisusi, apberam to ar sasmalcinātiem valriekstiem un pūdercukuru.

Lai labi garšo!

Ēdiena gatavošanas veidi. Vārīšana.

No ļoti seniem laikiem līdz mūsdienām ir saglabājies ēdiena gatavošanas veids – vārīšana. Arheologi uzskata, ka senie cilvēki, pēc tam kad iemācījās ēdienu gatavot uz uguns un cept pelnos, pēc tam to iemācījās vārīt. Daudzkārtējās arheoloģiskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas beidzot ir noskaidrojušas, ar kādas metodes palīdzību, senie cilvēki vārīja sev ēdienu. Izrādās, ka viņi izmantoja akmeņus, kuriem bija iedobums, tajos viņi ielēja ūdeni un ievietoja produktus, kurus bija paredzējuši izvārīt, apkārt akmenim tika kurināts ugunskurs. Tieši tāpat, vārīšanai tika izmantoti arī ugunskurā sakarsušie akmeņi, kurus pēc tam ievietoja no koka izgrebtos traukos, kuri pirms tam bija piepildīti ar ūdeni.

Kulinārijas grāmatās raksta, ka par vārīšanu tiek saukts process, kura laikā tiek gatavots ēdiens jebkurā šķidrumā vai tvaikos, izņemot eļļu. Visbiežāk šis šķidrums ir ūdens, dažreiz piens vai sula.

Ēdiena vārīšana ir viens no tradicionālākajiem ēdiena gatavošanas veidiem. Tādā veidā tiek gatavotas zupas, kompoti, vārīti dārzeņi, augļi, zivis, gaļa, u. c. Šī metode ir starpposms augļu, dārzeņu un gaļas konservu pagatavošanas procesā. Mūsdienās eksistē vairāki, šīs metodes veidi: tradicionālā metode, ātrā vārīšanas metode, aukstā vārīšana, tvaicēšana un sautēšana.

Tradicionālā metode

To izmanto ikdienā, lai pagatavotu pirmos, dažreiz arī otros ēdienus. Lai izvārītu produktus, ir nepieciešams tos laicīgi sagatavot un ievietot aukstā vai karstā ūdenī (dārzeņus, augļus, sēnes vai gaļu), pārējās sastāvdaļas, atkarībā no izvēlētā ēdiena, tiek pievienotas gatavošanas procesa laikā, atkarībā no tā, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai tās izvārītos.

Tiek uzskatīts, ka gatavojot pirmos ēdienus un kompotus, nepieciešamos produktus, labāk ir ievietot aukstā ūdenī (tāpēc, ka tad visi vitamīni paliks buljonā), lai pagatavotu otros ēdienus no dārzeņiem un graudaugiem, tos labāk ir ievietot karstā ūdenī, tāpēc, ka vitamīni tad saglabāsies produktos.

Ēdienu, parasti vāra uz lēnas uguns. Produktiem, kurus ir paredzēts vārīt, ir jābūt apņemtiem ar nelielu daudzumu ūdens, lai saglabātu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu.

Ātrās vārīšanas metode

Pagājušā gadsimta, 30. gados plaši izplatīta tika ātrās vārīšanas metode ātri vārāmajos katlos. Šī metode tiek bieži izmantota gaļas vārīšanai, dārzeņu, kā arī zivju un gaļas konservu pagatavošanai mājas apstākļos.

Aukstās vārīšanas metode.

1977. gadā, Zviedrijā, pēc ilgiem zinātnieku pūliņiem tika izgudrots agregāts, lai varētu pagatavot ēdienu aukstā ūdenī. Kopš tiem laikiem, zviedri šo elektroierīci izmanto, lai pagatavotu ēdienu lielos daudzumos – slimnīcām, skolām, u. t. Ēdiena pagatavošanai tiek izmantots auksts ūdens, tāpēc tajā saglabājas maksimālais vitamīnu daudzums.

Tvaicēšana. Tiek uzskatīta par vienu no labākajiem ēdiena pagatavošanas veidiem. Tvaicējot gatavo dārzeņus, izstrādājumus no mīklas, biezpiena, ēdienus no gaļas. Piemēram, mums visiem labi zināmas ir tvaicētas kotletītes un tefteļi. Tvaicēšanas metode vēl ļoti laba ir arī tāpēc, ka ir saudzīga attiecībā pret kuņģi.

Vārīta ēdiena labās īpašības

Sāksim ar to, ka pirmie ēdieni ir noderīgi gandrīz jebkuram no mums, arī tiem, kuri vēlas iegūt ideālu svaru. Francūži, šādos gadījumos iesaka ēst veģetārās zupas. Šķidrums kuņģī rada sāta sajūtu, nepārslogojot to. Pirmos ēdienus iesaka ēst tiem cilvēkiem, kuriem ir kuņģa – zarnu trakta saslimšanas. Zupas, putras, vārīta liesa gaļa ir galvenie, diētiskie pamatēdieni, kuri ir nepieciešami visiem, kuri rūpējas par savu veselību.

Uzmanību! Katram ēdiena pagatavošanas veidam ir arī savas negatīvās puses. Daudzi uzskata, ka vārīšanas metode nav derīga ēdiena pagatavošanai, tāpēc, ka 70% sairst C vitamīns un 40% sairst B grupas vitamīni.

Visideālākās gaļas marinādes

Kaut arī gaisā jau varam sajust pirmās rudens smaržas, pikniku sezona vēl joprojām turpinās. Kas gan var būt labāks, tādā nedēļas nogales piknikā, par ceptu gaļu? Atliek tikai atrast priekš sevis vispiemērotāko gaļas marinādi un doties to nodegustēt svaigā dabā.

Pirmkārt, lai izdotos labs pikniks, ir vajadzīga kvalitatīva gaļa, otrkārt, ir svarīgi to pareizi iemarinēt. Ja gaļa nebūs kvalitatīva, to nespēs glābt, pat visizsmalcinātākā marināde. Šašlikiem vislabāk der jaunu dzīvnieku gaļa, svaiga un ar nelielu treknuma daudzumu. To sagriež nelielos, vienādos gabaliņos, tā lai tā varētu vienmērīgi izcepties uz lēni kvēlojošām oglēm, gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Gaļu pirms piknika vajag atdzesēt, bet nekādā gadījumā to nedrīkst sasaldēt.

Cik ilgi vajag gaļu marinēt? Strīdi par to joprojām turpinās. Lai gaļa tā kārtīgi iemarinētos, kļūstu mīksta un maiga, vidēji ir vajadzīgas 12 stundas, kuras tā pavada ledusskapī. Dažām marinādēm pietiek ar trīs stundām. Šajā gadījumā gaļu mīkstu padarīs svaigi spiesta kivi, granātābola vai ananāsa sula, kā arī citrona mīkstums. Gaļu mīkstu padara arī pipari, bet ar etiķi vajag uzmanīties. Ja etiķa būs pārlieku daudz, tas nomāks gaļas garšu, padarīs to ļoti sausu un cietu.

Atcerieties pievienot marinādei savas iecienītākās garšvielas: melnos piparus vai sarkanos piparus, koriandru, kaltētus un svaigus zaļumus, čili, baziliku, lauru lapas, u. t. t. Tikai nesajauciet kopā garšvielas, kuras ir paredzētas dažādām receptēm, rezultāts var būt ne visai iepriecinošs. Bet ja negribat kļūdīties, varat nopirkt veikalā, jau gatavu garšvielu maisījumu.

Viss ģeniālais ir vienkāršs – sīpolu marināde

Visvienkāršākā marināde gaļai tiek pagatavota no sīpoliem. Ja mums ir 1 kg svaigas gaļas, tad mums vajadzēs 700 gr sīpolu un 2 tējkarotes melno piparu. Sīpolus notīrām, sarīvējam uz smalkās rīves vai arī sablenderējam. Ir svarīgi, lai gala rezultātā sanāk šķidra putriņa. Sajaucam to ar melnajiem pipariem un iegūtajā masā marinējam gaļu, ne mazāk par 3 stundām. Pirms gaļas cepšanas no sīpolu marinādes pilnībā ir jāatbrīvojas. Šī recepte ideāli derēs cūkgaļai, jēra gaļai un liellopa gaļai. Vistas gaļai, šī marināde būs par asu.

Gaļa medus un sinepju apskāvienos

Daudzi lietpratēji uzskata, ka visātrākā marināde gaļai ir medus – sinepju marināde. Vislabākā tās īpašība – gaļa tajā vispār nav jāmarinē. Gaļu var ierīvēt pirms pašas pagatavošanas. Tātad, sajaucam 1 ēdamkaroti sinepju un 1 ēdamkaroti medus ar 1 tējkaroti malta timiāna un 1 tējkaroti maltu piparu, pievienojam viena apelsīna mīkstumu. Visas sastāvdaļas sablenderējam un vedam sev līdzi uz piknika vietu. Pirms gaļas cepšanas rūpīgi, visus gaļas gabaliņus sasmērējam ar mērci. Vislabāk šī marināde der jēra gaļai. Liellopa gaļai un cūkgaļai tā arī derēs.

Tomāti un gaļa – klasisks risinājums

Tomātu mērce un gaļa – tā ir klasika. Kā pagatavot marinādi? Pirmkārt, izspiežam no tomātiem 300 ml sulas un sajaucam to kopā ar 100 ml ābolu etiķa, bet vēl labāk ir izmantot nevis etiķi, bet balto sauso vīnu. Gaļu sagriežam nelielos gabaliņos, ierīvējam to ar melnajiem pipariem, koriandru un muskatriekstu. Liekam gaļu dziļā traukā – kārta gaļas, kārta ripiņās sagrieztu sīpolu, tad virsū uzlejam tomātu un etiķa maisījumu. Lai gaļa izdotos garšīga, tā marinādē ir jātur visu nakti. Šī marinādi labi derēs kopā ar cūkgaļu un liellopa gaļu.

Gatavojamies sezonai, labākie produkti muskuļu audzēšanai

Gribi uzzināt, kā pareizi ir jāēd sportistiem? Sapņo uzaudzēt muskuļus nevis tauku slāni? Tad dodies uz veikalu un ņem līdzi šo sarakstu!
Saulespuķu sēkliņas. Pirmkārt, saulespuķu sēklas ir lielisks proteīna avots, otrkārt, tur ir daudz E vitamīna, bet tas ir ļoti svarīgs pārtikas elements, kurš palīdz uzaudzēt muskuļu masu. Saulespuķu sēkliņas ir lielisks antioksidants, kurš mazina brīvo radikāļu iedarbību uz muskuļiem un atjauno tos pēc treniņa. Ļoti veselīgi, ir tās pievienot dažādiem salātiem.

Skumbrija. Skumbrija ir zivs, kura ir īpaši bagāta ar Omega – 3 taukskābēm. Uzreiz pēc treniņa organisms drudžaini sāk šķelt visas olbaltumvielas, tajā skaitā arī tavus muskuļus. Kamēr tu nokļūsi mājās, kamēr tu sev pagatavosi ēst…visu šo laiku tavs organisms “ēdīs pats sevi”. Omega – 3 taukskābes kavē šo procesu tik ilgi, kamēr atkal vajadzīgais olbaltumvielu daudzums nonāk tavā organismā. Pat ja tu ilgi pirms treniņa, esi apēdis sviestmaizi ar makreli, viss būs kārtībā, jo tavs organisms būs saņēmis visas nepieciešamās vielas, kuras ir vajadzīgas tavam organismam un muskuļiem, ilgai un laimīgai dzīvei.

Kivi. Kivi – neaizvietojams auglis taviem muskuļiem. Tikai trīs augļi dienā un tavs organisms būs pasargāts no daudzām slimībām.

Ananāss. Tas satur ļoti daudz enzīma bromelaina, kurš palīdz sašķelt olbaltumvielu barību. Pēc treniņa esi saēdies steiku? Tad virsū apēd konservētus ananāsus un svešo olbaltumvielu sašķelšana un nokļūšana tavos muskuļu audos notiks daudz ātrāk. Bromelains, ir spējīgs, mazināt muskuļu sāpes pēc treniņa.

Brieža gaļa. Brieža gaļa satur ļoti daudz olbaltumvielu un B12 vitamīna, kurš veicina olbaltumvielu sašķelšanos, tāpēc tā lieliski der muskuļu masas audzēšanai. Pirms pagatavošanas, gaļa pamatīgi jāapstrādā ar gaļas āmuru un jāiemarinē sarkanajā vīnā, kopā ar kadiķu ogām. Marināde to vajag atstāt vismaz vienu diennakti, jo citādāk, gaļa būs sīksta un cieta.

Kafija. Kofeīns var palielināt treniņa ilgumu, samazināt muskuļu sāpes. Tas nozīmē, ka tu daudz vēlāk sajutīsi nogurumu un varēsi daudz ilgāk cilāt svaru stieni vai skriet pa skrejceliņu. Alternatīva var būt zaļā tēja, bet ar enerģētiskajiem dzērieniem, gan uzmanies.

Liellopa gaļa. Liellopa gaļa ir čempions neaizvietojamo taukskābju daudzumā. Tajā ir diezgan daudz kreatīna, vielas, kura, ja mēs ticam Kanādas zinātniekiem, palielina muskuļu masu, vienlaicīgi samazina tauku slāni un palielina izturību.

Ingvers. Tas ir viens no labākajiem dabiskajiem pretsāpju līdzekļiem. Iedarbojas ne sliktāk par aspirīnu, bet veselībai tas noteikti ir tikai labāk. Ingvers ļoti labi stimulē gremošanas sistēmu.

Dabīgais jogurts. Vislabākais lietošanas veids – nopērciet dabīgo jogurtu, vai pagatavojiet to pats un sajauciet ar svaigām ogām vai augļiem, nelietojiet cukuru. Bifidobaktērijas mūsu organismam ir ļoti vajadzīgas, tās ir spējīgas atbrīvot pat no depresijas.

Kurkuma. Kurkumīns (viela, ko satur šī garšviela) veicina jaunu šūnu veidošanos un augšanu, tas palīdz muskuļiem atjaunoties pēc nenovēršamām mikro traumām treniņu laikā.

Gurķi. Cilvēki neapzināti mizo gurķi, nedari tā, jo tieši gurķa mizas satur tavam organismam nepieciešamās vielas.
Griķi. Griķi satur vismazāko ogļhidrātu daudzumu, salīdzinājumā ar citiem putraimiem, tajos ir daudz aminoskābju, kuras veicina muskuļu augšanu, kā arī daudz vielu, kuras nostiprina asins sistēmu.

Mandeles. Mandeles satur E vitamīnu, kuru mūsu organismam ir visvieglāk uzņemt un kurš palīdz muskuļiem atjaunoties pēc treniņiem. Rieksti var uzlabot tev garastāvokli un stiprināt sirds veselību.

Olas. Olas satur tev tik ļoti nepieciešamās olbaltumvielas, tas jau sen visiem ir zināms. Vēl olas satur D vitamīnu, kurš ir nepieciešams muskuļu saišu elastībai.

Ļoti veselīgi, pēc treniņa ir ēst tunci, kaut vai konservētu. Tuncis – tīrs, simtprocentīgs olbaltumvielu avots.

Negāzēts minerālūdens. 80% muskuļu sastāv no ūdens, tāpēc, regulāri, visa treniņa laikā, nelielās devās lieto negāzētu minerālūdeni , tāpēc, ka trenējoties tu daudz svīsti un vismazākais ūdens trūkums organismā, var tev nodarīt ļoti lielu ļaunumu.

Vasara – svaigi spiestu sulu laiks

Jebkurā gadalaikā mums ir vajadzīgi vitamīni. Mūsu ziņā paliek tas, kādā veidā mēs tos vēlamies uzņemt – vai nu saujām dzerot dažādas pārtikas piedevas, vai arī katru rītu sākot ar garšīgu un veselīgu svaigi spiestas sulas glāzi. Reti kurš no mums var palielīties ar šo jauko ieradumu, bet tieši šobrīd, kad vasara ir pilnbriedā un dārzā ir pilns gan ar dārzeņiem, gan ar ogām, ir vislabākais laiks ieviest kaut ko jaunu savā dzīvē, piemēram, pieradināt sevi pie veselīgiem un garšīgiem ieradumiem.

Daudzi cilvēki atsakās no svaigi spiestas sulas, tāpēc, ka tautā valda mīts – ja sula tiks spiesta ar elektrisko sulas spiedi, tad daļa vitamīnu, saskaroties ar dzelzi, pazudīs. Daļēji tam var piekrist, bet mūsdienu, elektriskajās sulas spiedēs izmanto metālus, kuri ļoti minimāli iespaido sulas kvalitāti.

Lietojot, svaigi spiestas dārzeņu un augļu sulas ir ļoti svarīgi zināt to iedarbību uz organismu. Dārzeņu sulas, pirmkārt, atjauno spēkus un papildina organisma rezerves, tāpēc, ja jūs ievērojat kādu speciālu diētu, dodiet priekšroku tieši dārzeņu sulām. Augļu sulas ir lielisks organisma attīrīšanās veids, tās izvada “noguruma” toksīnus, pastiprina bioloģiskos procesus, veicina vielmaiņu. Ja jūsu darbs ir saistīts ar fizisko un garīgo pārpūli –izvēlieties augļu sulas.

Augļu un dārzeņu sulas ļoti labi papildina viena otru. Augļu sulas ir bagātas ar cukuriem un vitamīniem, bet dārzeņu – ar minerālvielām, tāpēc jūs paši varat izdomāt visdažādākos kokteiļus, katru reizi mainot to proporcijas un atrast sev vispiemērotāko variantu. Svaigi spiestas sulas vislabāk lietot 30 – 40 minūtes pirms ēšanas, vai arī ēdienreižu starplaikos. Šo rekomendāciju īpaši cītīgi jāievēro, ja dzerat sulas no saldajiem augļiem. Ja jūs saldo sulu izdzersiet pēc pusdienām, vēderā sāksies rūgšanas process un tas veicinās vēdera uzpūšanos. Svaigi spiestas sulas jādzer uzreiz, tās nedrīkst uzglabāt, arī ledusskapī nē.
Citrusaugļu sulas ir bagātas ar C un P vitamīniem, kāliju un folijskābi, tā paaugstina dzīves tonusu, noņem nogurumu un nostiprina asinsvadu sieniņas, tās ieteicams lietot ja ateroskleroze un hipertonija. Esiet uzmanīgi ar sulu lietošanu, ja jums ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hronisks gastrīts vai pankreatīts.

Ābolu sula satur daudz C vitamīna, kālija, magnija, fosfora, dzelzs, cinka u. c. organismam noderīgu vielu. Ābolu sula satur ļoti maz kaloriju un labi veldzē slāpes, palīdz organismam ātri atjaunoties pēc smagām, fiziskām slodzēm. Ābolu sulu, katru dienu var dzert lielos daudzumos – 1 litru diennaktī. Ābolu sulu nedrīkst lietot, ja ir gastrīts, kuņģa čūla pankreatīts.

Vīnogu sula satur B2, B1, A un c vitamīnus, organiskās skābes un daudzas citas organismam nepieciešamas vielas. Vīnogu sula labvēlīgi iedarbojas uz sirds muskuļiem, novērš trombu veidošanos, regulāra tā lietošana pazemina holesterīna līmeni un arteriālo asinsspiedienu.
Dārzeņu sulas.

Tomātu sula satur C vitamīnu, B grupas vitamīnus. Tomātu sula satur maz kaloriju, tāpēc to drīkst dzert cilvēki, kuriem ir liekais svars. Divas glāzes tomātu sulas satur nepieciešamo C vitamīna diennakts devu. Tomātu sulu jādzer 20 – 30 minūtes pirms ēšanas.

Burkānu sula – sulu karaliene. Tajā ir daudz beta – karotīna, b grupas vitamīnu, kālija, kalcija, kobalta un citu minerālvielu. Burkānu sula ir ieteicama bērniem, cilvēkiem ar vāju imunitāti un tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar ādu.

Ķirbju sula satur saharozi, pektīnu, kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, varu un kobaltu. Tajā ir vitamīni C, B1, B2, B6, E un beta – karotīns. Ķirbju sula uzlabo kuņģa – zarnu darbību, to rekomendē cilvēkiem ar sirds – asinsvadu saslimšanām.

Izvēlieties sulas, kuras jums garšo un sāciet tās lietot jau šodien!