Populārāko tautu virtuves

gimenes pikniksDažādi ēdieni nāk no dažādām tautām, un tāpēc dažādus ēdienus var ierindot kā dažādu tautu virtuves sastāvdaļām. Bet kuru tautu virtuves tad ir vispopulārākās, pazīstamākās un iecienītākās?

  • Nenoliedzami viena tauta, kura māk gatavot ēst un kuras ēdienus mīl praktiski visa pasaule, ir itāļi. Viņu virtuvē ietilpst gan pica, gan spageti, gan kapučīno un espreso. Tie ir daži no daudzu pasaules iedzīvotāju mīļākajiem ēdieniem un dzērieniem. Itāļu ēdieniem ir raksturīgi tomāti, kartupeļi, paprika, olīveļļa, siers, tomātu mērce un vīns, jo šīs sastāvdaļas ir atrodamas lielākajā daļā itāļu ēdienu. Vispārīgi lielākā daļa itāļu ēdienu ir ļoti vienkārši, satur tikai apmēram astoņas sastāvdaļas un ir ļoti viegli pagatavojami, jo itāļi vairāk iespringst un šo ēdiena sastāvdaļu kvalitāti, nevis paša ēdiena sarežģīto pagatavošanu.
  • Arī ķīniešu virtuve ir ļoti iecienīta lielā daļā pasaules. Visbiežāk ķīniešu virtuves ēdienos tu sastapsi rīsu, nūdeles un dārzeņus, kuri ir pagatavoti ar kādu īpašu mērci vai garšvielām, kuras izceļ šo it kā vienkāršo sastāvdaļu garšu. Populāri ķīniešu ēdieni ir nūdeļu zupa. dažādi rīsu ēdieni, kā arī dažādas jūras veltes. Ķīniešu virtuvi var iedalīt astoņos dažādos paveidos, kur katram ir savas īpašības un tradicionālie ēdieni. Bet amerikāņi ļoti labi pazīts ātras pagatavošanas ķīniešu ēdienus, kurus var nobaudīt daudzajos ķīniešu restorānos.
  • Vēl viena ļoti spilgta valsts, kurai arī ir ļoti izteiktas kulinārijas tradīcijas, ir Meksika. Šīs valsts un tautas virtuves pamatelementi ir kukurūza, pupiņas un čili pipari, kas padara lielu vairumu šo ēdienu ļoti asus un bagātus ar garšu. Papildus šīm sastāvdaļām,  meksikāņu ēdienos var sastapt dažādu mājlopu gaļu, dažādus piena produktus un, protams, daudz un dažādas garšvielas, kā arī dažādus dārzeņus, piemēram, tomātus, ķirbjus un avokado, kurus var izaudzēt tur pat Meksikā. Tradicionāli, meksikāņu ēdiens visbiežāk tiek gatavots mājās, taču mūsdienās ir daudz un dažādi restorāni un kafejnīcas, kuras arī piedāvā nogaršot asos meksikāņu ēdienus.
  • Meksikāņu virtuvei pretī varētu likt grieķu virtuvi, kas ir pilnīgi citādāka. Grieķi ļoti plaši savos ēdienos izmanto olīveļļu, dārzeņus, dažādus garšaugus, kā arī maizi, vīnu, un protams zivis. Nereti ļoti svarīga grieķu ēdienu sastāvdaļa ir arī olīvas, siers, baklažāni, cukīnī un jogurts. Praktiski viss, kas var izaugt vai ko var atrast Grieķijā. Pretēji, piemēram, meksikāņu ēdieniem, griķu ēdieni ir visai viegli un maigi. Pie grieķu ēdieniem gandrīz vienmēr tiks pasniegts arī vīns, kurš pēc savas garšas oponēs ēdiena garšām.
  • Un visbeidzot īpaša ir arī turku virtuve. To varētu aprakstīt kā vairāku Turcijai apkārt esošo valstu un tautu virtuvju apvienojumu, jo turku virtuvē bieži tiek izmantoti rīsi, baklažāni, zivis un plānas, plānas maizes. Viens no populārākajiem turku ēdieniem ir kebabs, kuru pazīst liela daļa pasaulēs, bet turku virtuvē vasaras sezonā ienāk ļoti daudz dārzeņi un jogurts, kas vienkārši ir vieglāks ēdiens. Vēl ļoti pazīstami ēdieni ir arī daudz un dažādās turku zupas, kuru sastāvā tie izmanto sākot no jogurta, līdz graudaugiem, un arī plovs ir cēlies tieši no Turcijas.

Ēdienu galvenās uzturvielas

proteins ogļhidrati taukiVisi ēdieni sastāv no konkrētām vielām – nelielām molekulām, kuras visas kopā veido katru konkrēto augli, dārzeni, sēni un visus citus ēdienus. Un šīs nelielās molekulas var ierindot četrās dažādās grupās.

  • Ogļhidrāti

Ogļhidrāti ir lielas molekulas, kuras sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa. Par ogļhidrātiem kulinārijā dēvē ikvienam pazīstamo parasto cukuru, glikozi, fruktozi, kā arī cieti no tādiem produktiem kā, piemēram, rīsiem, miltiem un kartupeļiem. Tātad ogļhidrātus satur ikviens pārtikas produkts, kura sastāvā ir kāda no šīm vielām. Ogļhidrāti ir lielisks ikviena dzīvā organisma enerģijas avots, tādēļ arī parasti apēdot kaut ko saldu tev rodas tik daudz enerģijas. Bet ogļhidrāti pārāk lielos daudzumos var ievērojami kaitēt cilvēka organismam. Pārāk daudz ogļhidrāti var izraisīt kā paaugstinātu asinsspiedienu, tā dehindrāciju un pat 1. tipa diabētu, tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgam, cik daudz ogļhidrātu tu dienā uzņem.

  • Tauki

Tauki ir viena no plašākajām vielu grupām, tādēļ pastāv vairāku veidu tauki, sākot no eļļas un beidzot ar lipīdiem.  Visbiežāk taukus arī var sastapt dažādu dārzeņu eļļās, dzīvnieku valsts produktos, piemēram, sviestā, kā arī dažos graudaugos, piemēram, linsēklās un kukurūzā. Ir tauku veidi, kas nelielos daudzumos  ir ļoti būtiski dzīvajiem organismiem, lai tie spētu izdzīvot, kā gan āda, gan mati būtu veselīgi. Tādi tauki ir, piemēram, taukskābes, kuras var atrast olīveļļā, kokosriekstu eļļā un sviestā. Taču atkal, pārlieku liels daudzums ar šiem taukiem var novest ne tikai pie aptaukošanās un nopietnām slimībām.

  • Proteīns

Proteīns ir viens no svarīgākajā uzturvielām, jo tas palīdz cilvēka organismam veidot muskuļus, kā arī dod nepieciešamo enerģiju. Proteīni patiesībā ir ķēdes, kuras ir veidotas no ar peptīdiem veidotām aminoskābēm. Proteīnu satur tādu produkti kā piens, olas, dzīvnieku gaļa, dārzeņi un vairums sēklu, kā arī sēnes. Tā kā proteīns ir atbildīgs par cilvēka organisma augšanu un arī uzturēšanu, to noteikti samērā lielās daļās vajadzētu iekļaut savā diētā. Bet sportistiem jo īpaši ir jāuzmana tas, cik daudz proteīnu tie uzņem, jo tas palīdz ātrāk veidot muskuļus un organismam ātrāk atlabt pēc treniņa. Ne velti liela daļa atlētu dzer proteīna kokteiļus. Vēl viens proteīna pluss ir, ka pārāk liels proteīna daudzums praktiski nespēj nodarīt neko ļaunu tavam organismam. Vienīgais ko tas darīs, ja līdz ar proteīna uzņemšanu lielākās devās tu nepalielināsi savu aktivitāšu skaitu, ir, ka tu vari pieņemties svarā. Tāpēc labāk uzņemt nedaudz vairāk, nekā ciest no proteīna deficīta, kas var izraisīt dažādas slimības.

  • Vitamīni un minerālvielas

vitamīni un minerālvielas praktiski arī ir ļoti svarīgas uzturvielas, kuras ne tikai palīdzēs tavam organismam uzturēt normālu metabolismu, bet arī vispārīgi palīdzēs tavam ķermenim darboties un būt veselīgam. Svaigi augļi un dārzeņi satur lielāko daļu tavam organismam nepieciešamos vitamīnus, taču ir arī citi produkti, kuri satur dažāda veida vitamīnus. Cilvēka organismam šie vitamīni ir ļoti nepieciešami, jo tie organismam palīdz uzturēt veselību. Taču vienalga ir jābūt uzmanīgam ar to cik daudz un kādus vitamīnus un minerālvielas tu uzņem, jo pēdējos gados ir nākuši klajā vairāk pētījumi, kuri liecina, ka dažu vitamīnu pārāk liela uzmanība var dot tieši pretējo efektu.

Kas ir kulinārija?

kulinarijaVārds kulinārija nozīmē ēdiena gatavošana, taču mūsdienās šis vārds ir ieguvis nedaudz citādāku un pozitīvāku pieskaņu, jo daudzi uzskata, ka kulinārija nav vairs tikai ēdiena gatavošana, bet tā ir māksla pagatavot ēdienu.

Visā pasaulē tiek izmantotas daudz un dažādas tehnikas, lai pagatavotu ēdienu, sākot no cepšanas un gāzes plīts, līdz grilam, ugunskuram un citiem veidiem, taču kulinārija nozīmē, ka pavārs spēj pagatavot daudz un dažāda veida ēdienus, un tie visi beigās sanāk lieliski. Vienalga, vai pavārs gatavo vienkāršu steiku vai izsmalcinātu desertu, ja šie ēdieni sanāk perfekti un garšīgi, pavārs var saukt sevi par kulinārijas ekspertu.

nav skaidri zināms, cik senā vēsturē cilvēki sāka gatavot ēdienu uz ugunskuriem. Vairums antropologi saka, ka tas ir bijis aptuveni 250000 gadu senā pagātnē, taču tas varēja būt arī daudz senāk. Daudzi izsaka pieņēmumu, ka ēdiena gatavošana savā ziņā bija cilvēku evolūcijas pazīme, jo tas nozīmēja, ka tie varēja daudz ātrāk pagatavot ēdienu. Bet pirmie arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka cilvēki uz uguns savu ēdienu sāka gatavot aptuveni pirms 300000 gadiem, jo aptuveni tik vecas ir atrastas zemes krāsnis un sadeguši dzīvnieku kauli.

Amerikas atklāšana kļuva par vienu no lielākajiem pagriezieniem ēdienu gatavošanā, jo ne tikai jauni dārzeņi, augļi un garšvielas tika ievestas Eiropā, bet arī vispārīgi Eiropa tika iepazīstināta ar jaunām receptēm un jaunām ēdienu gatavošanas tradīcijām.

Laikam ejot, ēdiens ieguva arvien lielāku un lielāku nozīmi cilvēku sabiedrībā, vairs neesot tikai veids, kā izdzīvot. 17. un 18. gadsimtā ēdienu pamatā gatavoja klasiskās Eiropas tradīcijās, taču 19. gadsimtā dažādu valstu virtuves ieguva jaunu lomu – katras valsts raksturīgie ēdieni simbolizēja šo valstu nacionālo identitāti. Tas arī mudināja cilvēkus sākt eksperimentēt ar dažādām ēdienu sastāvdaļām un dažādām virtuvēm, aizvien paplašinos ēdienu bagātību.

Industrializācijas periodā ēdiena ražošana ieguva jaunu formātu, tas kļuva par masu produkcijas objektu. Sāka celt rūpnīcas, kurās bija iespējams iepakot ēdienu tādos formātos, kuros tie saglabāsies ievērojami ilgāt. Tā, piemēram, radās ēdiens bundžās un kārbās. Ap šo laiku radās arī brokastu pārslas, kas ātri vien kļuva par amerikāņu iecienītākajām brokastīm.

20. gadsimta 20. gados lēnām sāka parādīties arī pirmās kafejnīcas un ātrās ēdināšanas iestādes, kuras tikai palielināja iepriekš apstrādāta un ātri pagatavojama ēdiena vērtību un popularitāti. Ap šo laiku lēnām arī sāka parādīties pirmie pētījumi par to, kādas uzturvielas vajadzētu ēdienam saturēt, un cik daudz un ko cilvēkam ikdienā vajadzētu ēst. Tā 1916. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs parādījās pirmais ceļvedis, kurš saturēja informāciju par to, ko bērniem vajadzētu ēst. Vēlāk tāds pats ceļvedis parādījās arī pieaugušajiem. Šādi palēnām, veicot aizvien jaunus un jaunus pētījumus, uztura ceļveži tika uzlaboti, līdz tika izveidota uztura piramīda, kura, lai gan uzlabotā veidā, vēl joprojām daudziem kalpo par ieskatu tajā, ko tiem vajadzētu ēst.