meat-sauce

Mērces gaļas ēdieniem

Mērces, daudzos ēdienos, ir viena no galvenajām sastāvdaļām, piemēram, salātos, pasniedzot picu vai pastu. Nav nozīmes, kāda tā būs, maiga krējuma mērce vai pikanta tomātu mērce, tās garšo visiem. Bet, mērces, kuras tiek pasniegtas pie gaļas ēdieniem – it īpaši. Gaļas ēdienus nav pieņemts pasniegt “sausus” – tas skaitās slikts tonis. Visdažādākās mērces, ir spējīgas piešķirt gaļas ēdieniem jaunas, vēl nebijušas garšas nokrāsas.

Kas ir vissvarīgākais gatavojot gaļas mērci? Garša! Tai jābūt izteiktai un tajā pašā laikā arī delikātai, tās garša nedrīkst nomākt ēdiena aromātu. Laba mērce pavada “galveno ēdienu”, pasvītro tā labās īpašības. Francūži uzskata, ka labs pavārs, ar mērces palīdzību, var noslēpt ēdiena nepilnības. Kādreiz, arī tādos gadījumos, mērcei ir nozīme, bet visvairāk, to tomēr izmanto lai pasvītrotu galvenā ēdiena labās īpašības.

Daudzi cilvēki, uzskata, ka izsmalcinātas mērces, pagatavot mājas apstākļos nav iespējams. Ir iespējams, ka mērču pagatavošana var būt saistīta ar dažām grūtībām, bet tas nenozīmē, ka mājās jūs nevarēsiet pagatavot garšīgu gaļas mērci.

Pirmkārt, izmantojiet tikai kvalitatīvas un svaigas sastāvdaļas. Izvēloties, kādu mērci gatavosiet, jāņem vērā no kādas gaļas būs gaļas ēdiens. Treknai gaļai, vislabāk, derēs, saldskābās mērces, kuru pamatā ir dzērvenes, plūmes, ķirši, jāņogas, etiķis vai citrona sula. Liesa gaļa, labi saderēs kopā ar krējuma, saldā krējuma, sinepju vai tomātu mērcēm. Pamatu mērcei – buljonu, var gatavot iepriekš un uzglabāt ledusskapī. Gatavojot mērci, atcerieties, ka proporcijas ir ļoti svarīgas.

Dzērveņu mērce

Sastāvdaļas:
Dzērvenes – 500 gr
Neliels sīpols – 1 gab
Cukurs – 300 gr
9% ābolu etiķis – 150 ml
Ūdens – 1 glāze
Kanēlis – 1 šķipsniņa
Sāls un melnie pipari – pēc garšas.

Pagatavošana

Dzērvenes un smalki sagrieztus sīpolus ievietojiet katliņā, aplejiet ar glāzi ūdens un uzvāriet. Apsedziet katliņu ar vāku un sautējiet ogas, uz lēnas uguns, aptuveni 10 minūtes. Tad masu sablenderējiet, pievienojiet tai ābolu etiķi, sāli, piparus un kanēli. Masu vajag uzvārīt un vārīt tik ilgi, kamēr tā iegūst viendabīgu konsistenci. Pirms pasniegšanas atdzesēt.

Šī mērce ir lieliska alternatīva majonēzei vai kečupam. Skābās dzērvenes lieliski der dažādu mērču pagatavošanai, kuras var pasniegt kopā ar gaļu, putnu gaļu vai zivīm. Šīs mērces garša ir ļoti bagāta un sabalansēta. Tās biezums tiek panāks ar vārīšanu, vai arī ar kartupeļu cietes vai miltu piejaukšanu. Dzērveņu mērce, bez šaubām, piešķirs jebkuram gaļas ēdienam lielisku garšu, kā arī ļaus pārsteigt radus un draugus. Dzērveņu mērce, ir ne tikai ļoti garšīga, bet arī ļoti skaista. Tās piesātinātā tumši – sarkanā krāsa un saldskābā garša nevienu neatstās vienaldzīgu un piešķirs jūsu svētku mielastam īpaši svinīgu noskaņojumu. Dzērveņu mērce, var tikt pasniegta pie jebkura veida gaļas – ceptas, sautētas, vārītas vai arī pie cepeša. Mērce, kā jau jūs pamanījāt, tiek gatavota no minimāla produktu daudzuma u ļoti īsā laikā, satur maz kaloriju un ir universāla – to var pasniegt pie putrām, pankūkām, saldējuma un citiem desertiem. Dzērveņu mērce ir spējīga lieliski aizstāt ievārījumu.

abolkuka

Rudens – ābolu laiks

Klāt ir rudens, ar savu milzīgo smaržu un garšu daudzveidību. Ne par velti saka, ka rudentiņš – bagāts vīrs, jo viņš mums dāvā neskaitāmi daudz dabas velšu. Viena, no tādām dabas veltēm ir āboli, kurus varam baudīt visdažādākajos veidos. Tad, kad pēc sirds patikas esam mielojušies ar augļiem svaigā veidā, tad sākam lūkoties arī pēc dažādām, interesantām receptēm, kuras varētu izmantot, lai iepriecinātu un pārsteigtu gan savus tuvos un mīļos cilvēkus, gan radiniekus, gan draugus un paziņas.

Maigs ābolu biezenis ar iebiezināto pienu.

Tas ir neaprakstāmi maigs ābolu biezenis, kurā fantastiski labi sader kopā ābolu un piena garša. Šo ābolu biezeni var izmantot gan kā desertu, gan kā pildījumu pīrāgiem, kūkām un tortēm.

Sastāvdaļas:
Āboli – 2,5 kg
Cukurs – 100 gr
Iebiezinātais piens – 0,5 bundžiņas
Ūdens – 0,5 glāzes
Vaniļas cukurs – pēc garšas.

Ābolus notīrām, izņemam serdi un sagriežam gabaliņos. Katliņā ielejam ūdeni un ieberam ābolus, liekam uz mazas uguns, apsedzam ar vāku un sautējam, kamēr tie ir mīksti, aptuveni 25 – 30 minūtes. Pēc tam, kad āboli ir izsautējušies mīksti, ar blendera palīdzību sablenderējam tos viendabīgā masā. Iegūtajam biezenim klāt pievienojam cukuru, rūpīgi samaisām, liekam uz mazas uguns un uzvārām. Tiklīdz, ābolu biezenis ir uzvārījies, uzreiz, pievienojam tam klāt iebiezināto pienu un rūpīgi maisot, lai novērstu piedegšanu, uzvārām vēlreiz. Karstu ābolu biezeni lejam sterilizētās burciņās un aizvākojam. Recepte ir ļoti vienkārša, bet garša fantastiska – izmēģiniet.

Torte ar āboliem un iebiezināto pienu

Receptes sastāvdaļas ir paredzētas vienai personai.

Sastāvdaļas pildījumam:
Cukurs – 50 gr
Āboli – 4 gab
Vaniļas cukurs – 1 paciņa
Sviests – 50 gr.
Sastāvdaļas tortes pamatnei:
Milti – 200 gr,
Ūdens – 6 ēdamkarotes
Sāls – 1 šķipsniņa
Olas – 1 gab
Vārīts iebiezinātais piens – 1 bundžiņa
Sviests – 150 gr.
Gatavojam mīklu.

Sasmalcinām sviestu un izveidojam no tā un miltiem smalkas drumstalas. Laicīgi uzsildām cepeškrāsni līdz 200 grādiem Celsija. Miltiem pievienojam klāt sešas ēdamkarotes ledus auksta ūdens. Saveļam mīklu kamolā, tad izrullējam un liekam formā, sadurstām ar dakšiņu. Liekam uz 15 minūtēm cepties, ja mīkla uzpūšas, tad, kad tā ir atdzisusi piespiežam to ar roku.

Gatavojam pildījumu. Beram cukuru uzkarsētā pannā un gaidām, kamēr tas sāks kust. Tad, kad no cukura ir izveidojusies brūna karamele, ielejam karstu ūdeni un samaisām, mums ir jāiegūst masa, kura līdzinās karameļu sīrupam. Sīrupā ievietojam notīrītus, gabaliņos sagrieztus ābolus, pievienojam vaniļas cukuru. Uz lēnas uguns sautējam tik ilgi, kamēr āboliem parādās sula un pilnībā iztvaiko. Kad ābolu sula ir iztvaikojusi, tad pievienojam sviestu un atkal sautējam tik ilgi, kamēr viss šķidrums ir iztvaikojis. Izlejam vārīto iebiezināto pienu un sajaucam ar divām olām. Ābolus liekam uz tortes pamatnes, virsū lejam iebiezināto pienu. Cepam 170 grādu temperatūrā aptuveni 40 minūtes. Kad torte ir atdzisusi, apberam to ar sasmalcinātiem valriekstiem un pūdercukuru.

Lai labi garšo!

varits-ediens

Ēdiena gatavošanas veidi. Vārīšana.

No ļoti seniem laikiem līdz mūsdienām ir saglabājies ēdiena gatavošanas veids – vārīšana. Arheologi uzskata, ka senie cilvēki, pēc tam kad iemācījās ēdienu gatavot uz uguns un cept pelnos, pēc tam to iemācījās vārīt. Daudzkārtējās arheoloģiskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas beidzot ir noskaidrojušas, ar kādas metodes palīdzību, senie cilvēki vārīja sev ēdienu. Izrādās, ka viņi izmantoja akmeņus, kuriem bija iedobums, tajos viņi ielēja ūdeni un ievietoja produktus, kurus bija paredzējuši izvārīt, apkārt akmenim tika kurināts ugunskurs. Tieši tāpat, vārīšanai tika izmantoti arī ugunskurā sakarsušie akmeņi, kurus pēc tam ievietoja no koka izgrebtos traukos, kuri pirms tam bija piepildīti ar ūdeni.

Kulinārijas grāmatās raksta, ka par vārīšanu tiek saukts process, kura laikā tiek gatavots ēdiens jebkurā šķidrumā vai tvaikos, izņemot eļļu. Visbiežāk šis šķidrums ir ūdens, dažreiz piens vai sula.

Ēdiena vārīšana ir viens no tradicionālākajiem ēdiena gatavošanas veidiem. Tādā veidā tiek gatavotas zupas, kompoti, vārīti dārzeņi, augļi, zivis, gaļa, u. c. Šī metode ir starpposms augļu, dārzeņu un gaļas konservu pagatavošanas procesā. Mūsdienās eksistē vairāki, šīs metodes veidi: tradicionālā metode, ātrā vārīšanas metode, aukstā vārīšana, tvaicēšana un sautēšana.

Tradicionālā metode

To izmanto ikdienā, lai pagatavotu pirmos, dažreiz arī otros ēdienus. Lai izvārītu produktus, ir nepieciešams tos laicīgi sagatavot un ievietot aukstā vai karstā ūdenī (dārzeņus, augļus, sēnes vai gaļu), pārējās sastāvdaļas, atkarībā no izvēlētā ēdiena, tiek pievienotas gatavošanas procesa laikā, atkarībā no tā, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai tās izvārītos.

Tiek uzskatīts, ka gatavojot pirmos ēdienus un kompotus, nepieciešamos produktus, labāk ir ievietot aukstā ūdenī (tāpēc, ka tad visi vitamīni paliks buljonā), lai pagatavotu otros ēdienus no dārzeņiem un graudaugiem, tos labāk ir ievietot karstā ūdenī, tāpēc, ka vitamīni tad saglabāsies produktos.

Ēdienu, parasti vāra uz lēnas uguns. Produktiem, kurus ir paredzēts vārīt, ir jābūt apņemtiem ar nelielu daudzumu ūdens, lai saglabātu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu.

Ātrās vārīšanas metode

Pagājušā gadsimta, 30. gados plaši izplatīta tika ātrās vārīšanas metode ātri vārāmajos katlos. Šī metode tiek bieži izmantota gaļas vārīšanai, dārzeņu, kā arī zivju un gaļas konservu pagatavošanai mājas apstākļos.

Aukstās vārīšanas metode.

1977. gadā, Zviedrijā, pēc ilgiem zinātnieku pūliņiem tika izgudrots agregāts, lai varētu pagatavot ēdienu aukstā ūdenī. Kopš tiem laikiem, zviedri šo elektroierīci izmanto, lai pagatavotu ēdienu lielos daudzumos – slimnīcām, skolām, u. t. Ēdiena pagatavošanai tiek izmantots auksts ūdens, tāpēc tajā saglabājas maksimālais vitamīnu daudzums.

Tvaicēšana. Tiek uzskatīta par vienu no labākajiem ēdiena pagatavošanas veidiem. Tvaicējot gatavo dārzeņus, izstrādājumus no mīklas, biezpiena, ēdienus no gaļas. Piemēram, mums visiem labi zināmas ir tvaicētas kotletītes un tefteļi. Tvaicēšanas metode vēl ļoti laba ir arī tāpēc, ka ir saudzīga attiecībā pret kuņģi.

Vārīta ēdiena labās īpašības

Sāksim ar to, ka pirmie ēdieni ir noderīgi gandrīz jebkuram no mums, arī tiem, kuri vēlas iegūt ideālu svaru. Francūži, šādos gadījumos iesaka ēst veģetārās zupas. Šķidrums kuņģī rada sāta sajūtu, nepārslogojot to. Pirmos ēdienus iesaka ēst tiem cilvēkiem, kuriem ir kuņģa – zarnu trakta saslimšanas. Zupas, putras, vārīta liesa gaļa ir galvenie, diētiskie pamatēdieni, kuri ir nepieciešami visiem, kuri rūpējas par savu veselību.

Uzmanību! Katram ēdiena pagatavošanas veidam ir arī savas negatīvās puses. Daudzi uzskata, ka vārīšanas metode nav derīga ēdiena pagatavošanai, tāpēc, ka 70% sairst C vitamīns un 40% sairst B grupas vitamīni.

galas marinade

Visideālākās gaļas marinādes

Kaut arī gaisā jau varam sajust pirmās rudens smaržas, pikniku sezona vēl joprojām turpinās. Kas gan var būt labāks, tādā nedēļas nogales piknikā, par ceptu gaļu? Atliek tikai atrast priekš sevis vispiemērotāko gaļas marinādi un doties to nodegustēt svaigā dabā.

Pirmkārt, lai izdotos labs pikniks, ir vajadzīga kvalitatīva gaļa, otrkārt, ir svarīgi to pareizi iemarinēt. Ja gaļa nebūs kvalitatīva, to nespēs glābt, pat visizsmalcinātākā marināde. Šašlikiem vislabāk der jaunu dzīvnieku gaļa, svaiga un ar nelielu treknuma daudzumu. To sagriež nelielos, vienādos gabaliņos, tā lai tā varētu vienmērīgi izcepties uz lēni kvēlojošām oglēm, gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Gaļu pirms piknika vajag atdzesēt, bet nekādā gadījumā to nedrīkst sasaldēt.

Cik ilgi vajag gaļu marinēt? Strīdi par to joprojām turpinās. Lai gaļa tā kārtīgi iemarinētos, kļūstu mīksta un maiga, vidēji ir vajadzīgas 12 stundas, kuras tā pavada ledusskapī. Dažām marinādēm pietiek ar trīs stundām. Šajā gadījumā gaļu mīkstu padarīs svaigi spiesta kivi, granātābola vai ananāsa sula, kā arī citrona mīkstums. Gaļu mīkstu padara arī pipari, bet ar etiķi vajag uzmanīties. Ja etiķa būs pārlieku daudz, tas nomāks gaļas garšu, padarīs to ļoti sausu un cietu.

Atcerieties pievienot marinādei savas iecienītākās garšvielas: melnos piparus vai sarkanos piparus, koriandru, kaltētus un svaigus zaļumus, čili, baziliku, lauru lapas, u. t. t. Tikai nesajauciet kopā garšvielas, kuras ir paredzētas dažādām receptēm, rezultāts var būt ne visai iepriecinošs. Bet ja negribat kļūdīties, varat nopirkt veikalā, jau gatavu garšvielu maisījumu.

Viss ģeniālais ir vienkāršs – sīpolu marināde

Visvienkāršākā marināde gaļai tiek pagatavota no sīpoliem. Ja mums ir 1 kg svaigas gaļas, tad mums vajadzēs 700 gr sīpolu un 2 tējkarotes melno piparu. Sīpolus notīrām, sarīvējam uz smalkās rīves vai arī sablenderējam. Ir svarīgi, lai gala rezultātā sanāk šķidra putriņa. Sajaucam to ar melnajiem pipariem un iegūtajā masā marinējam gaļu, ne mazāk par 3 stundām. Pirms gaļas cepšanas no sīpolu marinādes pilnībā ir jāatbrīvojas. Šī recepte ideāli derēs cūkgaļai, jēra gaļai un liellopa gaļai. Vistas gaļai, šī marināde būs par asu.

Gaļa medus un sinepju apskāvienos

Daudzi lietpratēji uzskata, ka visātrākā marināde gaļai ir medus – sinepju marināde. Vislabākā tās īpašība – gaļa tajā vispār nav jāmarinē. Gaļu var ierīvēt pirms pašas pagatavošanas. Tātad, sajaucam 1 ēdamkaroti sinepju un 1 ēdamkaroti medus ar 1 tējkaroti malta timiāna un 1 tējkaroti maltu piparu, pievienojam viena apelsīna mīkstumu. Visas sastāvdaļas sablenderējam un vedam sev līdzi uz piknika vietu. Pirms gaļas cepšanas rūpīgi, visus gaļas gabaliņus sasmērējam ar mērci. Vislabāk šī marināde der jēra gaļai. Liellopa gaļai un cūkgaļai tā arī derēs.

Tomāti un gaļa – klasisks risinājums

Tomātu mērce un gaļa – tā ir klasika. Kā pagatavot marinādi? Pirmkārt, izspiežam no tomātiem 300 ml sulas un sajaucam to kopā ar 100 ml ābolu etiķa, bet vēl labāk ir izmantot nevis etiķi, bet balto sauso vīnu. Gaļu sagriežam nelielos gabaliņos, ierīvējam to ar melnajiem pipariem, koriandru un muskatriekstu. Liekam gaļu dziļā traukā – kārta gaļas, kārta ripiņās sagrieztu sīpolu, tad virsū uzlejam tomātu un etiķa maisījumu. Lai gaļa izdotos garšīga, tā marinādē ir jātur visu nakti. Šī marinādi labi derēs kopā ar cūkgaļu un liellopa gaļu.

gala

Gatavojamies sezonai, labākie produkti muskuļu audzēšanai

Gribi uzzināt, kā pareizi ir jāēd sportistiem? Sapņo uzaudzēt muskuļus nevis tauku slāni? Tad dodies uz veikalu un ņem līdzi šo sarakstu!
Saulespuķu sēkliņas. Pirmkārt, saulespuķu sēklas ir lielisks proteīna avots, otrkārt, tur ir daudz E vitamīna, bet tas ir ļoti svarīgs pārtikas elements, kurš palīdz uzaudzēt muskuļu masu. Saulespuķu sēkliņas ir lielisks antioksidants, kurš mazina brīvo radikāļu iedarbību uz muskuļiem un atjauno tos pēc treniņa. Ļoti veselīgi, ir tās pievienot dažādiem salātiem.

Skumbrija. Skumbrija ir zivs, kura ir īpaši bagāta ar Omega – 3 taukskābēm. Uzreiz pēc treniņa organisms drudžaini sāk šķelt visas olbaltumvielas, tajā skaitā arī tavus muskuļus. Kamēr tu nokļūsi mājās, kamēr tu sev pagatavosi ēst…visu šo laiku tavs organisms “ēdīs pats sevi”. Omega – 3 taukskābes kavē šo procesu tik ilgi, kamēr atkal vajadzīgais olbaltumvielu daudzums nonāk tavā organismā. Pat ja tu ilgi pirms treniņa, esi apēdis sviestmaizi ar makreli, viss būs kārtībā, jo tavs organisms būs saņēmis visas nepieciešamās vielas, kuras ir vajadzīgas tavam organismam un muskuļiem, ilgai un laimīgai dzīvei.

Kivi. Kivi – neaizvietojams auglis taviem muskuļiem. Tikai trīs augļi dienā un tavs organisms būs pasargāts no daudzām slimībām.

Ananāss. Tas satur ļoti daudz enzīma bromelaina, kurš palīdz sašķelt olbaltumvielu barību. Pēc treniņa esi saēdies steiku? Tad virsū apēd konservētus ananāsus un svešo olbaltumvielu sašķelšana un nokļūšana tavos muskuļu audos notiks daudz ātrāk. Bromelains, ir spējīgs, mazināt muskuļu sāpes pēc treniņa.

Brieža gaļa. Brieža gaļa satur ļoti daudz olbaltumvielu un B12 vitamīna, kurš veicina olbaltumvielu sašķelšanos, tāpēc tā lieliski der muskuļu masas audzēšanai. Pirms pagatavošanas, gaļa pamatīgi jāapstrādā ar gaļas āmuru un jāiemarinē sarkanajā vīnā, kopā ar kadiķu ogām. Marināde to vajag atstāt vismaz vienu diennakti, jo citādāk, gaļa būs sīksta un cieta.

Kafija. Kofeīns var palielināt treniņa ilgumu, samazināt muskuļu sāpes. Tas nozīmē, ka tu daudz vēlāk sajutīsi nogurumu un varēsi daudz ilgāk cilāt svaru stieni vai skriet pa skrejceliņu. Alternatīva var būt zaļā tēja, bet ar enerģētiskajiem dzērieniem, gan uzmanies.

Liellopa gaļa. Liellopa gaļa ir čempions neaizvietojamo taukskābju daudzumā. Tajā ir diezgan daudz kreatīna, vielas, kura, ja mēs ticam Kanādas zinātniekiem, palielina muskuļu masu, vienlaicīgi samazina tauku slāni un palielina izturību.

Ingvers. Tas ir viens no labākajiem dabiskajiem pretsāpju līdzekļiem. Iedarbojas ne sliktāk par aspirīnu, bet veselībai tas noteikti ir tikai labāk. Ingvers ļoti labi stimulē gremošanas sistēmu.

Dabīgais jogurts. Vislabākais lietošanas veids – nopērciet dabīgo jogurtu, vai pagatavojiet to pats un sajauciet ar svaigām ogām vai augļiem, nelietojiet cukuru. Bifidobaktērijas mūsu organismam ir ļoti vajadzīgas, tās ir spējīgas atbrīvot pat no depresijas.

Kurkuma. Kurkumīns (viela, ko satur šī garšviela) veicina jaunu šūnu veidošanos un augšanu, tas palīdz muskuļiem atjaunoties pēc nenovēršamām mikro traumām treniņu laikā.

Gurķi. Cilvēki neapzināti mizo gurķi, nedari tā, jo tieši gurķa mizas satur tavam organismam nepieciešamās vielas.
Griķi. Griķi satur vismazāko ogļhidrātu daudzumu, salīdzinājumā ar citiem putraimiem, tajos ir daudz aminoskābju, kuras veicina muskuļu augšanu, kā arī daudz vielu, kuras nostiprina asins sistēmu.

Mandeles. Mandeles satur E vitamīnu, kuru mūsu organismam ir visvieglāk uzņemt un kurš palīdz muskuļiem atjaunoties pēc treniņiem. Rieksti var uzlabot tev garastāvokli un stiprināt sirds veselību.

Olas. Olas satur tev tik ļoti nepieciešamās olbaltumvielas, tas jau sen visiem ir zināms. Vēl olas satur D vitamīnu, kurš ir nepieciešams muskuļu saišu elastībai.

Ļoti veselīgi, pēc treniņa ir ēst tunci, kaut vai konservētu. Tuncis – tīrs, simtprocentīgs olbaltumvielu avots.

Negāzēts minerālūdens. 80% muskuļu sastāv no ūdens, tāpēc, regulāri, visa treniņa laikā, nelielās devās lieto negāzētu minerālūdeni , tāpēc, ka trenējoties tu daudz svīsti un vismazākais ūdens trūkums organismā, var tev nodarīt ļoti lielu ļaunumu.

sulas

Vasara – svaigi spiestu sulu laiks

Jebkurā gadalaikā mums ir vajadzīgi vitamīni. Mūsu ziņā paliek tas, kādā veidā mēs tos vēlamies uzņemt – vai nu saujām dzerot dažādas pārtikas piedevas, vai arī katru rītu sākot ar garšīgu un veselīgu svaigi spiestas sulas glāzi. Reti kurš no mums var palielīties ar šo jauko ieradumu, bet tieši šobrīd, kad vasara ir pilnbriedā un dārzā ir pilns gan ar dārzeņiem, gan ar ogām, ir vislabākais laiks ieviest kaut ko jaunu savā dzīvē, piemēram, pieradināt sevi pie veselīgiem un garšīgiem ieradumiem.

Daudzi cilvēki atsakās no svaigi spiestas sulas, tāpēc, ka tautā valda mīts – ja sula tiks spiesta ar elektrisko sulas spiedi, tad daļa vitamīnu, saskaroties ar dzelzi, pazudīs. Daļēji tam var piekrist, bet mūsdienu, elektriskajās sulas spiedēs izmanto metālus, kuri ļoti minimāli iespaido sulas kvalitāti.

Lietojot, svaigi spiestas dārzeņu un augļu sulas ir ļoti svarīgi zināt to iedarbību uz organismu. Dārzeņu sulas, pirmkārt, atjauno spēkus un papildina organisma rezerves, tāpēc, ja jūs ievērojat kādu speciālu diētu, dodiet priekšroku tieši dārzeņu sulām. Augļu sulas ir lielisks organisma attīrīšanās veids, tās izvada “noguruma” toksīnus, pastiprina bioloģiskos procesus, veicina vielmaiņu. Ja jūsu darbs ir saistīts ar fizisko un garīgo pārpūli –izvēlieties augļu sulas.

Augļu un dārzeņu sulas ļoti labi papildina viena otru. Augļu sulas ir bagātas ar cukuriem un vitamīniem, bet dārzeņu – ar minerālvielām, tāpēc jūs paši varat izdomāt visdažādākos kokteiļus, katru reizi mainot to proporcijas un atrast sev vispiemērotāko variantu. Svaigi spiestas sulas vislabāk lietot 30 – 40 minūtes pirms ēšanas, vai arī ēdienreižu starplaikos. Šo rekomendāciju īpaši cītīgi jāievēro, ja dzerat sulas no saldajiem augļiem. Ja jūs saldo sulu izdzersiet pēc pusdienām, vēderā sāksies rūgšanas process un tas veicinās vēdera uzpūšanos. Svaigi spiestas sulas jādzer uzreiz, tās nedrīkst uzglabāt, arī ledusskapī nē.
Citrusaugļu sulas ir bagātas ar C un P vitamīniem, kāliju un folijskābi, tā paaugstina dzīves tonusu, noņem nogurumu un nostiprina asinsvadu sieniņas, tās ieteicams lietot ja ateroskleroze un hipertonija. Esiet uzmanīgi ar sulu lietošanu, ja jums ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hronisks gastrīts vai pankreatīts.

Ābolu sula satur daudz C vitamīna, kālija, magnija, fosfora, dzelzs, cinka u. c. organismam noderīgu vielu. Ābolu sula satur ļoti maz kaloriju un labi veldzē slāpes, palīdz organismam ātri atjaunoties pēc smagām, fiziskām slodzēm. Ābolu sulu, katru dienu var dzert lielos daudzumos – 1 litru diennaktī. Ābolu sulu nedrīkst lietot, ja ir gastrīts, kuņģa čūla pankreatīts.

Vīnogu sula satur B2, B1, A un c vitamīnus, organiskās skābes un daudzas citas organismam nepieciešamas vielas. Vīnogu sula labvēlīgi iedarbojas uz sirds muskuļiem, novērš trombu veidošanos, regulāra tā lietošana pazemina holesterīna līmeni un arteriālo asinsspiedienu.
Dārzeņu sulas.

Tomātu sula satur C vitamīnu, B grupas vitamīnus. Tomātu sula satur maz kaloriju, tāpēc to drīkst dzert cilvēki, kuriem ir liekais svars. Divas glāzes tomātu sulas satur nepieciešamo C vitamīna diennakts devu. Tomātu sulu jādzer 20 – 30 minūtes pirms ēšanas.

Burkānu sula – sulu karaliene. Tajā ir daudz beta – karotīna, b grupas vitamīnu, kālija, kalcija, kobalta un citu minerālvielu. Burkānu sula ir ieteicama bērniem, cilvēkiem ar vāju imunitāti un tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar ādu.

Ķirbju sula satur saharozi, pektīnu, kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, varu un kobaltu. Tajā ir vitamīni C, B1, B2, B6, E un beta – karotīns. Ķirbju sula uzlabo kuņģa – zarnu darbību, to rekomendē cilvēkiem ar sirds – asinsvadu saslimšanām.

Izvēlieties sulas, kuras jums garšo un sāciet tās lietot jau šodien!

oil-1233795_1920

Kādām garšvielām jābūt katrā virtuvē

Mēs visi izmantojam garšvielas, lai ēdiens sanāktu garšīgs un aromātisks. Katrai saimniecei virtuvē ir atsevišķs plauktiņš vai kāda atvilktne, kur glabājas visdažādākās un visneiedomājamākās garšvielas, bet vai katra no mums zina, kādas garšvielas mūsu virtuvē ir visvairāk nepieciešamas un ar kādu ēdienu tās sader kopā?

Par garšvielām tiek uzskatīti dabas izcelsmes produkti, kurus izmanto ēdiena gatavošanas laikā, lai uzlabotu ēdiena smaržu un garšu. Garšvielas, parasti, pievieno ēdieniem ļoti mazās devās, jo tām ir izteikta, specifiska smarža un garša. Pasaulē ir pazīstams milzīgs daudzums dažādu garšvielu, bet ikdienas ēst gatavošanas laikā, mēs izmantojam tikai dažus desmitus no visa milzīgā dabas velšu klāsta.

Garšvielas parasti tiek iedalītas klasiskajās (eksotiskajās) un vietējās. Pie klasiskajām garšvielām pieder: vaniļa, ingvers, krustnagliņas, kardamons, kanēlis, kurkuma, lauru lapas, muskatrieksts, rozmarīns, safrāns, pipari. Pie vietējām garšvielām pieder: sīpoli, ķiploki, pētersīļi, baziliks, selerijas, anīss, koriandrs, majorāns, piparmētras, dilles, ķimenes u. d. c.

Īpašu popularitāti ir iemantojuši garšvielu maisījumi – karijs, hmeli – suneli, adžika u. c.

Garšvielas ir ieteicams uzglabāt sasmalcinātā veidā, stikla traukos, tā, lai tām nepiekļūst gaiss. Vislabāk iegādāties, smalki jo smalki, sasmalcinātas garšvielas, jo daudzas no tām ēdieniem pievieno ļoti mazās devās, dažas minūtes pirms ēdiena pagatavošanas beigām.

Viena no visvairāk izplatītajām garšvielām ir pipari. Kulinārijā tos izmanto gan sasmalcinātā veidā, gan arī graudu veidā. Pipars ļoti labi der kopā ar daudziem ēdieniem un tiek uzskatīts, ka tam piemīt pretmikrobu iedarbība. Sarkanos piparus izmanto daudz retāk nekā melnos, jo tam ir asa, dedzinoša garša un tos parasti pievieno klāt rīsu, dārzeņu vai vistas ēdieniem.

Krustnagliņas ir kaltēti, krustnagliņu koka, pumpuri. Tām ir specifiska smarža un garša – asa un dedzinoša. Krustnagliņas parasti izmanto marināžu, mērču un saldo ēdienu gatavošanā.

Kanēlis – mūžzaļā, kanēļa koka, jauno dzinumu, kaltētā miza. To izmanto mīklas izstrādājumiem, kopā ar augļiem, kā arī dārzeņu un augļu marinādēm. Kanēlis ļoti labi sader kopā ar āboliem, vēl, to izmanto kā garšvielu ēdieniem no jēra gaļas, putnu gaļas un putrām.

Aromātiskais augs- baziliks, tiek izmantots gan svaigs, gan kaltēts. To izmanto gaļas ēdieniem, zivju un dārzeņu ēdieniem, to bieži vien pievieno salātiem un mērcēm. Bazilikam piemīt pret mikrobu iedarbība un tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu.

Lauru lapas ir neaizstājama garšviela gandrīz visu pirmo un otro ēdienu pagatavošanā, dažādu mērču pagatavošanā, kā arī dārzeņu marinēšanā. Lauru lapām ir patīkama, mazliet rūgtena garša. Tās satur fitoncīdus, daudz mikroelementu un tāpēc, lieliski paaugstina imunitāti.

Ingvers tiek uzskatīts par vienu no pirmajām Āzijas garšvielām, kura nokļuva Eiropas virtuvē. Ingvera sakne tiek izmantota gaļas un putnu gaļas ēdienu pagatavošanā, retāk zupu pagatavošanai, dažādu dzērienu un uzlējumu pagatavošanai.

Koriandrs ir īpaši iecienīts uzbeku, tadžiku un kaukāziešu virtuves ēdienu pagatavošanā. Tiek izmantotas gan koriandra sēklas, gan tā zaļumi, kurus pievieno gan dārzeņu, gan gaļas, gan vistas gaļas ēdienos, to pievieno arī piena un skābpiena zupām. Koriandrs ir organismu stiprinošs līdzeklis, tas satur lielu daudzumu A un C vitamīnu, uzlabo vielmaiņu.

Kurkuma ir dzeltenas krāsas pulveris, kurš tiek iegūts sasmalcinot ingveru dzimtas auga sakni. To izmanto zupu, salātu, sautētu dārzeņu pagatavošanai.

Muskatriekstam ir īpašs, savdabīgs aromāts un dedzinoša garša, to, galvenokārt, izmanto konditorejas izstrādājumu pagatavošanai. Muskatrieksts uzlabo vielmaiņu, asinsriti, baro un nostiprina matus.

Ķimenes, pārsvarā, tiek izmantotas sālīšanai un skābēšanai, maizes aromatizēšanai, zupu, sieru, biezpiena un citu piena produktu pagatavošanai. Salātiem kādreiz pievieno ķimeņu jaunos dzinumus.

Padomi virtuves remontam

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvas un gardas maltītes pagatavošanai ir ne vien virtuves piederumi un pārtikas produkti, bet arī pati virtuve, tās iekārtojums un funkcionalitāte. Nereti gadās tā, ka pirms virtuves remonta veikšanas neesam kārtīgi pārdomājuši visas nianses, kas attiecas uz virtuves iekārtojumu un funkcionalitāti, bet konstatējam to vien tad, kad ir jau par vēlu. Šādas kļūdas lielākā vai mazākā mērā liedz virtuvei funkcionēt pilnīgi un līdz ar to arī pavāram ir grūtāk darboties savā ķēķī. Novērtējot virtuves kā telpas nozīmi, aplūkosim dažus padomus, kas noderēs ikvienam, kurš veic vai plāno savā virtuvē veikt remontu, lai izvairītos no tām kļūdām, kas virtuves remonta laikā tiek pieļautas visbiežāk.

Padomājiet par stilu un noformējumu
Brīdī, kad izvēlaties virtuves dizainu, ir ieteicams koncentrēties uz klasiku, netiecoties pēc jaunākajām modes tendencēm virtuves dizainā, kas mainās ik pēc pāris gadiem, toties klasika nenoveco nekad. Tāpat klasisks virtuves dizains “atmaksāsies” arī tajā brīdī, kad kaut kad nākotnē nolemsit pārdot savu nekustamo īpašumu, jo, kā zināms, cilvēku gaumes ir daudz un dažādas, bet vairākums sapratīs tieši klasiku. Savukārt, izvēloties virtuves mēbeles, pārliecinieties, ka tās ir viegli kopjamas. Virtuve ir tā telpa, kurai ir jābūt labi apgaismotai, tāpēc jau laicīgi nodrošiniet vietu / vietas gaismekļiem. Virtuvē ieteicams apvienot divu veidu apgaismojumus – punktveida apgaismojumu uz darba virsmām un apgaismojumu gaišas un mājīgas gaisotnes radīšanai. Nodrošiniet savu virtuvi ar vairākām kontaktligzdām, lai ikvienu elektroierīci varētu pievienot elektrotīklam. Veicot virtuves remontu, noteikti padomājiet arī par to, kas noderēs nākotnē, piemēram, tad, kad jums būs bērni, jo nereti tas, kas šķiet ērts tagad, nākotnē var tāds vairs nelikties.

Pievērsiet uzmanību virtuves mēbeļu izvēlei
Neskatoties uz to, vai jūsu mājoklis ir liels vai mazs, ir būtiski paredzēt pietiekoši daudz vietas dažādu trauku un produktu glabāšanai. Protams, nevajadzētu arī aizrauties un pārpildīt savu virtuvi ar dažādiem trauku skapjiem un plauktiem, neatstājot vietu ne sev, ne citām virtuves mēbelēm. Lai virtuvē saglabātu plašuma sajūtu, izvēlieties skapjus, kuriem ir stikla durtiņas. Izvairieties no atvērtiem skapjiem un plauktiem, jo tajos pastāvīgi uzkrāsies putekļi, kas virtuvē ir īpaši ķepīgi un līdz ar to grūti notīrāmi. Ja jūsu virtuvei ir zemi griesti, iegādājieties augstus skapjus, tādējādi ne vien nodrošinot vairāk vietas dažādiem traukiem un virtuves tehnikai, bet arī izvairoties no nogurdinoši biežas skapju augšas attīrīšanas no putekļiem.

Padomājiet par virtuves mēbeļu izvietojumu
Brīdī, kad izvietojat virtuves mēbeles, pārliecinieties, ka galds un citas bieži izmantojamas darba virsmas atrodas piemērotā un ērtā augstumā, tātad ne pārāk augstu un ne pārāk zemu. Jāatceras, ka ir būtiski izvietot virtuves mēbeles arī atkarībā no tā, vai esat labrocis vai kreilis, piemēram, labročiem būs ērtāk, ja plīts atradīsies pa labi no darba virsmas, un otrādi. Trauku mazgājamās mašīnas atrašanās vietu jāizvēlas netālu no izlietnes un atkritumu spaiņa, kas atvieglos ēdiena atlieku izmešanu un trauku ievietošanu trauku mazgājamajā mašīnā uzreiz no izlietnes. Izklausās vienkārši, bet patiesībā tas ir diezgan sarežģīti, it īpaši nelielās virtuvēs – svarīgākais ir virtuves mēbeles izvietot tā, lai virtuvē būtu viegli pārvietoties un darboties. Piemēram, atvērtas ledusskapja durvis nedrīkstētu traucēt pārvietoties pa virtuvi.

Šie, protams, ir tikai daži padomi, kurus būtu ieteicams ņemt vērā jūsu jaunās virtuves plānošanas laikā. Par citām niansēm, ko vajadzētu ievērot virtuves remonta laikā, lasiet citos informācijas avotos.

sefpavars

5 pasaules labākie šefpavāri

Šefpavārs ir restorāna virtuves saimnieks. Lai nokļūtu šādā statusā pavāriem bieži nākas veikt garu un sarežģītu ceļu dažādajā ēdienu pasaulē. Tikai meistarīgākajiem izdodas piesaistīt klientus ar gardiem ēdieniem un iegūt pasaulē atzītu slavu. Kad meistara darbs tiek atzinīgi novērtēts, šie kulinārijas eksperti bieži vien mēdz atvērt paši savus restorānus. Pasaules labākie šefpavāri ir nākuši no dažādām pasaules vietām un viņu dzīves stāsti ir dažādi, bet viņus visus vieno viena lieta – mīlestība pret savu darbu. Labākie pasaules šefpavāri ir novērtēti pēc atpazīstamības, profesionāla novērtējuma un klientu atsauksmēm.

Emerils Lagasse ir amerikāņu šefpavārs ar franču un portugāļu izcelsmi. Viņš ir atvēris vairākus restorānus ASV un pasaules dažādība ir jūtama ne tikai viņa asinīs, bet arī kulinārijā. Šis amata meistars ir saņēmis dažādus apbalvojumus par savu īpaši ēdiena gatavošanas veidu. Tāpat viņu varētu nosaukt par vienu no pelnošākajiem šefpavāriem pasaulē. Emerila Lagasse restorānu peļņa gadā sasniedz pat 150 miljonus ASV dolāru.

Ja jūs esat Francijā, tad pamēģiniet ēst kā francūži un jūs vairs nekad negribēsiet ēst citās valstīs gatavotos ēdienus. Ja rodas iespēja baudīt Francijas kulinārijas tēva Pola Bokūza gatavotu maltīti, tad visticamāk negribēsies ēst nevienu citu francūžu ēdienu līdz nākamai maltītes reizei pie šī šefpavāra. Viņš ir labākais franču virtuves pārstāvis un viņa vārds visbiežāk tiek saistīts ar gatavošanas veidu Nouvelle Cuisine. Viņš ir zināms arī kā vairāku pasaulē zināmu šefpavāru skolotājs.

Volfgangs Puks ir austrāliešu šefpavārs, kurš savā ēdienkartē apvieno pilnīgi visas pasaules virtuves elementus. Viņš lieliski ir spējis apvienot amerikāņu ēdienu gatavošanu apvienot ar francūžu, Āzijas un Kalifornijas ēdienu gatavošanas elementiem. Viņš pavārmākslu ir mācījies jau kopš bērnības, kad viņš iedvesmojās no savas mātes un šobrīd viņš tiek uzskatīts par pelnošāko pavāru pasaulē.

Marko Pjērs Vaits ir britu kulinārijas slavenība. Tieši viņš bija pirmais, kurš ieviesa daudzas idejas saistībā ar mūsdienu virtuvi un maltītēm, tādēļ viņu mēdz dēvēt par mūsdienu virtuves krusttēvu. Viņš arī ir jaunākais šefpavārs (33 gadu vecumā), kurš saņēmis Michelin kvalitātes zīmi. Viņš, atšķirībā no daudziem citiem pavāriem, uzskata, ka panākumus var veidot tikai daloties. Tādēļ viņš ir bijis skolotājs tādiem meistariem kā Kērtisam Stounam un Gordonam Remzijam.

Par pasaules labāko šefpavāru nereti tiek uzskatīts skots Gordons Remzijs. Viņa sapnis kļūt par profesionālu futbola spēlētāju nepiepildījās, bet viņš atrada savu aicinājumu kulinārijas jomā. Viņš ar visiem saviem restorāniem kopā ņemtiem ir saņēmis 14 Michelin zvaigznes, kas ir augstākais rādītājs pasaulē. Viņa ēdienu baudītāji apgalvo, ka viņš prot atrast harmoniju un gatavot maltīti tā, kā to vienmēr vēlas klienti. Gordons Remzijs ir pazīstams ar saviem kulinārijas televīzijas šoviem, kuros viņš pat dažreiz ar izteikumiem ir pratis saraudināt savus mācekļus. Neskatoties uz to, viņam ir pietiekami lielas prasmes, lai pēc iespējas labāk apmācītu jaunos pavārus.

ediena gatavosanas robots

Ēdiena gatavošanas automatizācija

Ēdiens un ēdiena gatavošana ir viena no tām lietām, kas cilvēkiem ir jādara katru dienu, jo bez pārtikas mēs vienkārši nevaram funkcionēt. Tāpēc arī mēs katru dienu ēdam vismaz 3 reizes un katru reizi mums ēdienu vajag pagatavot vai nu to cepot vai vārot vai kā savādāk pilnveidojot, lai to vieglāk būtu saēst, kā arī, lai tas būtu garšīgāks. Bet visa šī ēdiena gatavošana nenoliedzami aizņem daudz laika, un tāpēc bieži vien cilvēki izvēlas taisīt pēc iespējas vieglākus ēdienus, lai nebūtu jāpavada šajā procesā ilgs laiks. Mēs katru dienu pēc darba esam piekusuši un, ja vēl ir jāveltī stunda vai pat divas ēst taisīšanai, tad tas jau ir par grūtu un mēs labprātāk šo procesu automatizējam.

Kāds cits gatavo ēdienu?

Visvieglākā automatizācija ir tāda, ka vai nu mēs dodamies uz restorānu un mums kāds cits pagatavo šo ēdienu, vai arī mēs pasūtam jau gatavu ēdienu mājās. Šāda iesēja nereti ir lēta, tomēr ne vienmēr restorānā ēdiens ir tik garšīgs, kā tas ir, kad to gatavojam mājās, un protams tas sanāk arī visai dārgi. Restorāniem ir jānostrādina daudz dažādu cilvēku sākot no pavāriem, viesmīļiem, kasieriem un uzkopējiem un tāpēc katrai porcijai ir jāliek visai liels uzcenojums, lai tā ienestu pietiekoši daudz naudu, lai nosegtu restorāna izmaksas, gan par pārtiku gan darbaspēku un citus tēriņus, kā arī neviens uzņēmums taču nevēlas strādāt bez peļņas, tāpēc šajā cenā jābūt arī vēl peļņai. Un tāpēc arī vidēji viena ēdienreize maksā no 3 Eiro līdz pat 10 Eiro vienkāršās ēstuvēs un pat vairākus desmitus Eiro tiešām izsmalcinātos restorānos.

Vēl viena iespēja, kad iespējams ēdienu pagatavo cits cilvēks ir tad, ja viens no ģimenes strādā, bet otrs gatavo ēst, un dara citus mājas darbus, jo tādā veidā strādājošajam cilvēkam atnākot no darba ēdiens jau ir gatavs un var turpmāko vakara daļu pavadīt kopā ar savu otru pusīti izklaidējoties un atpūšoties vai tikpat labi izglītojoties vai vēl apstrādājot.

Roboti?

Bet nākamais solis visā šajā ēdiena gatavošanā noteikti ir roboti, kas varētu paši pagatavot ēdienu un es nerunāju par nekādu zinātnisko fantastiku, bet gan par patiesiem izgudrojumiem, kur tiek uzstādītas divas robotu rokas virs plīts un griežamā galda, un šis robots prot pats pagatavot ēdienu. Protams vislabākais ēdiena gatavotājs būtu tāds robots, kas varētu pats iepirkties, paņemt produktus no ledusskapja un pēc tam tos arī pagatavot, bet pašlaik tomēr tādi vēl nav izgudroti. Bet noteikti tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā mums visiem būs iespējams šādus robotus iegādāties, jo tehnoloģijas attīstās tiešām straujos ātrumos.